Argentīna draud bloķēt naftas ieguvi Folklenda salās, saasinot strīdu ar Lielbritāniju

Argentīnas ārlietu ministrs Pablo Kirno (Pablo Quirno) paziņojis, ka valdība darīs visu, lai novērstu naftas resursu izmantošanu Folklenda salu piekrastes ūdeņos, uzskatot to par daļu no stratēģijas, kā miermīlīgi atgūt suverenitāti pār arhipelāgu. Runa izskanēja domnīcas rīkotā pasākumā Buenosairesā, kur klātienē piedalījās arī Lielbritānijas vēstnieks Argentīnā Deivids Kērnss, kurš pasākumu pameta neilgi pēc ministra runas.

Kirno pārmetis Lielbritānijai atteikšanos sākt sarunas par suverenitātes strīdu un vienpusēju rīcību dabas resursu jautājumā strīdus teritorijā. Viņš uzsvēra, ka prezidenta Havjera Mileja stratēģija paredz suverenitāti atgūt miermīlīgā ceļā, nepieļaujot, ka britu klātbūtne salās tiek nostiprināta ar resursu ieguvi.

Strīda centrā ir "Sea Lion" naftas projekts Folklenda salu ziemeļu baseinā, kuru Milejs pagājušajā mēnesī ANO Ģenerālās asamblejas uzrunā nosauca par nelikumīgu. Argentīna uzskata, ka šāda rīcība pārkāpj 1976. gada ANO rezolūciju, kas aizliedz pusēm vienpusēji rīkoties salu jautājumā. 28. septembrī Milejs Lielbritānijai izvirzīja divu nedēļu ultimātu pārtraukt projektu, pretējā gadījumā draudēdams ar arbitrāžu Starptautiskajā jūras tiesību tribunālā.

ANO formāli neatzīst ne Lielbritānijas, ne Argentīnas suverenitāti pār salām un aicina abas puses risināt strīdu sarunu ceļā. 1982. gada karš, kas sākās ar Argentīnas iebrukumu, ilga 74 dienas un prasīja 649 argentīniešu, 255 britu karavīru un trīs salu iedzīvotāju dzīvības.

Lielbritānija uzsver, ka aptuveni 3600 salu iedzīvotāju 2013. gada referendumā ar 99,8% balsu nobalsojuši par palikšanu Lielbritānijas aizjūras teritorijā. Argentīna šādu pašnoteikšanās principa izmantošanu noraida. Kirno arī brīdinājis trešās puses neiesaistīties resursu ieguvē salu ūdeņos, norādot, ka tas varētu liegt tām iespēju piedalīties Argentīnas ekonomikas izaugsmē.