Aron: nodokļu debatēs aizmirsts svarīgākais – konkurētspēja

Ekonomists Rauls Arons uzskata, ka Igaunijas nodokļu debatēs galvenā uzmanība jāpievērš konkurētspējai, nevis nodokļu palielināšanai līdz ES vidējam līmenim. Viņš norāda, ka pēdējos gados valsts izdevumi auguši ievērojami straujāk nekā ekonomika, valdība ir palielinājusi parādu un paaugstinājusi nodokļus, kas savukārt veicinājis inflāciju, bet valsts finanses joprojām ir nesabalansētas.

Kopš kara Ukrainā sākuma Igaunijas nodokļu slogs pieaudzis par 3,5 procentpunktiem, sasniedzot 37% no IKP, kas ir ātrākais pieaugums ES. Tas nozīmē, ka pērn ekonomikai tika atņemti 1,5 miljardi eiro vairāk nekā pirms trim vai četriem gadiem – vairāk nekā 1000 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lai gan Igaunijas nodokļu slogs joprojām ir zemāks par ES vidējo, tas pārsniedz vidējo līmeni attīstītajās OECD valstīs un vairumā Austrumeiropas ES dalībvalstu.

Aizsardzības izdevumi kopš kara sākuma pieauguši par aptuveni 2 miljardiem eiro, taču tajā pašā laikā valdības sektora parāds audzis par 3 miljardiem eiro, bet nodokļu ieņēmumi pēdējos trīs gados katru gadu bijuši vairāk nekā 1 miljardu eiro lielāki. Arons norāda, ka politiķi nav spējuši pietiekami samazināt citus izdevumus, un valsts budžeta izdevumi pēdējo četru gadu laikā pieauguši gandrīz par trešdaļu, kamēr ekonomika augusi tikai par 15%.

Biežās nodokļu izmaiņas ir mazinājušas patērētāju uzticību un vājinājušas uzņēmēju pārliecību par Igaunijas uzņēmējdarbības vidi, kas noved pie atliktām investīcijām un lēnas ekonomikas izaugsmes. Savukārt pērnā gada valdības lēmumi atteikties no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanas, kā arī vairāki tiesību aktu grozījumi, kas atvieglo uzņēmēju bažas, kopā ar ārējā pieprasījuma atjaunošanos, ir palīdzējuši ekonomikai atkal augt. Tomēr situācija joprojām ir trausla, un papildu nodokļu paaugstināšana varētu to apdraudēt.