Ārvalstīs dzīvojošā igauņu jaunatne iepazīstas ar darba nometņu formātu
Igaunijas Ārlietu ministrija šogad pirmo reizi tradicionālās valodas nometnes vietā piedāvāja ārvalstīs dzīvojošajiem igauņu jauniešiem piedalīties darba nometnēs. Visvairāk dalībnieku ieradās no Beļģijas, bet daži nevarēja piedalīties atšķirīgā mācību gada beigu laika dēļ.

Igaunijas Ārlietu ministrija šogad nolēma mainīt tradicionālo valodas nometnes koncepciju un pirmo reizi piedāvāja ārvalstīs dzīvojošajiem igauņu jauniešiem iespēju piedalīties darba nometnēs. Programma izraisīja interesi visā pasaulē – visvairāk dalībnieku ieradās no Beļģijas, bet pieteikumi tika saņemti arī no Lielbritānijas, Spānijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas un citām valstīm. Tomēr ne visi interesenti varēja piedalīties, jo dažās valstīs vasaras brīvlaiks sākas vēlāk, tāpēc daļa jauniešu nevarēja ierasties Igaunijā līdz nometnes sākumam.
Ārlietu ministrijas padomniece Liina Viies norādīja, ka daudzās Eiropas valstīs mācību gads beidzas ievērojami vēlāk nekā Igaunijā, un daži pusaudži vēlējās sākt dalību no paša sākuma, bet nevarēja agri pabeigt mācības. Viņa atzīmēja, ka igauņu skolēniem ir garākas vasaras brīvdienas, kamēr citur mācības notiek pat jūlija pirmajās nedēļās. Tā kā šis ir pirmais pilotprojekts, ministrija vēl tikai mēģina saprast, cik ļoti jauniešiem šāds formāts patīk.
Viena no dalībniecēm Anna ieradās no tālās Abū Dabī. Viņa stāstīja, ka visu vasaru meklējusi dažādas darba iespējas, piemēram, kafejnīcā vai ģimenes uzņēmumā, bet, ierodoties tikai uz trim nedēļām, darba devēji nelabprāt ņem tik īsā laikā. Darba nometne ilgst divas nedēļas un deva iespēju strādāt. Anna uzsvēra, ka vislabākā ir komandas spēles un kompānija – četru dienu laikā viņi kļuvuši par labākajiem draugiem.
Cits dalībnieks Tomass no Beļģijas atzīmēja, ka darba nometne ir drīzāk igauņu īpatnība – Beļģijā tādas nav. Viņš arī pamanījis, ka Briselē maize maksā divus eiro, bet Igaunijā reizēm četrus eiro.


