Ārvalstu finansējums Ukrainai: stratēģisks trumpis vai bīstama atkarība

Kopš 2022. gada 24. februāra Ukraina no ārvalstīm saņēmusi gandrīz 200 miljardus dolāru finansiālā atbalsta — summu, kas atbilst valsts IKP salīdzinoši mierīgajā 2021. gadā. Šis atbalsts sedz sociālos un humanitāros izdevumus, budžeta deficītu, kā arī militārā aprīkojuma iegādi, padarot valsti krasi atkarīgu no ārējiem līdzekļiem.

Vēsturiskas paralēles

Raksta autors salīdzina pašreizējo situāciju ar diviem vēsturiskiem piemēriem. Dienvidkorejā prezidenta Lī Sinmana laikā amerikāņu palīdzība līdz 1950. gadu beigām veidoja aptuveni pusi no valsts budžeta ienākumiem, taču galu galā valstij izdevās panākt ilgtspējīgu pamieru un vēlāk sasniegt ekonomisko izrāvienu. Savukārt Dienvidvjetnamā, kur karš turpinājās nepārtraukti, ārējais atbalsts sedza pat 80–90% no valdības izdevumiem — inflācijai pielāgotā izteiksmē tas sasniedza gandrīz 194 miljardus dolāru, kas ir līdzīgi Ukrainai piešķirtajam apjomam.

Divējāda ietekme

Masīvs ārējais finansējums var atraut valsts pārvaldi no iekšzemes nodokļu maksātājiem, jo valdībai vairs nav jārēķinās ar vietējo biznesu vajadzībām un prasībām tādā mērā kā parastā tirgus ekonomikā. Tas daļēji izskaidro, kāpēc Ukrainas vadība nav aktīvi palīdzējusi vietējam biznesam sagatavoties pastiprinātajiem gaisa uzbrukumiem — pastāv cerība, ka ārējā palīdzība tik un tā segs zaudējumus.

Riski nākotnē

Teksts norāda uz diviem būtiskiem draudiem. Pirmkārt, jau tagad Ukrainas aizsardzības spēku finansējumā trūkst 27 miljardi dolāru, un Eiropas Savienībā nav skaidrības par šī deficīta cēloņiem. Otrkārt, pastāv risks, ka atbalsts var tikt pārtraukts pēkšņi — kā tas jau notika pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, kad ASV pārtrauca būt galvenais donors. Tagad līdzīgi aicinājumi pārtraukt atbalstu skan arī Eiropā no populāru labējo politisko spēku puses Vācijā un Francijā, kas rada nopietnu risku Ukrainai, savukārt Krievijai tas varētu paver iespēju gaidīt izdevīgākus politiskos apstākļus.