ASEAN un Ķīna Manilā nespēj vienoties par uzvedības kodeksu Dienvidķīnas jūrā
Ķīna un Dienvidaustrumāzijas valstu apvienība ASEAN Manilā nav noslēgušas sarunas par uzvedības kodeksu Dienvidķīnas jūrā, kaut gan aptuveni 80 procenti projekta esot saskaņoti. ASEAN vienlaikus pagarināja aizliegumu Mjanmas līderim piedalīties samitos.

Ķīna un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija ASEAN svētdien Filipīnu galvaspilsētā Manilā nav spējušas pabeigt jau vairāk nekā divas desmitgades ilgstošās sarunas par uzvedības kodeksu Dienvidķīnas jūrā. Šis dokuments būtu domāts, lai mazinātu spriedzi strīdīgajos ūdeņos un regulētu kuģu sastapšanos jūrā. Filipīnu ārlietu ministre Terēza Lazaro žurnālistiem sacīja, ka secinājumu vēl nav, lai gan aptuveni 80 procenti projekta teksta esot saskaņoti.
Pēc ministres teiksnas, neatrisināti palikuši vairāki svarīgi jautājumi, tostarp tas, vai kodekss būtu juridiski saistošs. Viņa norādīja, ka ASEAN valstīm un Ķīnai ir atšķirīgs skatījums uz situāciju.
Filipīnas šogad vada 11 valstu apvienību ASEAN un bija solījušas paātrināt procesu, lai vienošanos panāktu līdz gada beigām. Lazaro cer, ka kodeksu izdosies noslēgt Singapūras vadībā, jo nākamgad apvienības priekšsēdētājvalsts būs Singapūra.
Strīds par jūru
Ķīna pretendē uz lielāko daļu Dienvidķīnas jūras, un tās prasības pārklājas ar Brunejas, Indonēzijas, Malaizijas, Filipīnu un Vjetnamas ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām. ASEAN dalībvalstis vēlas, lai kodekss atspoguļotu starptautiskās tiesības, ko, pēc dažu valstu domām, Ķīna neievēro. Pekina apgalvo, ka rīkojas likumīgi un profesionāli. Starptautiska šķīrējtiesa 2016. gadā lēma, ka Ķīnas plašajām prasībām nav pamata starptautiskajās tiesībās, taču Pekina šo lēmumu noraida.
Ķīna un Filipīnas pēdējos gados vairākkārt saskārušās jūrā. Filipīnas apsūdz Ķīnas kuģus atkārtotās agresīvās darbībās savā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tostarp bīstamos manevros, ūdens lielgabalu izmantošanā un apgādes misiju traucēšanā. Ķīna savukārt apsūdz Filipīnas iebrukumā tās teritorijā. Spriedze pieauga pēc tam, kad 2022. gadā amatā stājās Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss jaunākais.
Mjanmas jautājums
Atsevišķi ASEAN pagarināja aizliegumu Mjanmas līderim piedalīties apvienības ikgadējos samitos, pamatojot to ar to, ka valsts nav pildījusi 2021. gada miera plānu. Mjanmu drīkst pārstāvēt tikai zemāka līmeņa karjeras diplomāti. Mjanmai šogad bija jāuzņemas ASEAN rotējošā vadība, taču ppilsoņu kara dēļ šī loma tika nodota Filipīnām.
ASEAN līderi pauda dziļas bažas par nepietiekamo progresu piecu punktu konsensa plāna īstenošanā un aicināja pārtraukt mērķtiecīgus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Plānu ASEAN apstiprināja 2021. gada aprīlī pēc tam, kad militārais apvērsums februārī gāza demokrātiski ievēlēto Nobela prēmijas laureātes Aungsanasu Kji valdību. Apvērsums izraisīja protestus un pilsoņu karu, kas aptvēris lielu valsts daļu.
Mjanmas prezidents Min Aunghlains, bijušais armijas vadītājs, pēc decembrī un janvārī notikušajām vēlēšanām, kuras plaši uzskata par viltotām, ir oficiāli viesojies vairākās ASEAN valstīs. ASEAN to nav atturējusi, taču uzsver, ka miera plāns joprojām ir galvenais atsauces dokuments politiskās krīzes risināšanai.


