Asmanis: ETS vairs nepilda savas funkcijas, nepieciešama reforma
Ahti Asmanis kritizē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, norādot, ka tā vairs nestimulē inovācijas, bet rada politisku spiedienu un vājina Eiropas rūpniecību. Viņš aicina reformēt sistēmu, lai tā būtu paredzama un sekmētu konkurētspēju.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) vairs nepilda savus uzdevumus un kā klimata politikas instruments praktiski neietekmē globālos procesus, raksta Ahti Asmanis. Viņš norāda, ka oglekļa dioksīda emisijas visā pasaulē turpina pieaugt, un neviena cita valsts nav pievienojusies ES iniciatīvai.
Asmanis uzsver, ka ETS ir pārvērtusies par nestabilu un politiski pārvaldītu instrumentu, kas vājina Eiropas rūpniecību. Uzņēmumiem tiek uzspiestas investīcijas atbilstoši politiskajām prasībām, nevis tirgus pieprasījumam, turklāt nav skaidrības par kvotu cenām nākotnē. Tas padara racionālus rūpnieciskos ieguldījumus neiespējamus.
Pēc Asmaņa domām, reformas, kas daļu ieņēmumu no kvotu pārdošanas atgriež rūpniecībā, neatbild uz galveno jautājumu: kas notiks, ja izvēlētais ceļš izrādīsies ekonomiski vai tehnoloģiski kļūdains? Viņš norāda, ka ETS ir kļuvusi par instrumentu dekarbonizācijai par katru cenu, ignorējot izmaksas un ekonomiskās sekas.
Risks no uzņēmējiem tiek pārnests uz visu sabiedrību – nodokļu maksātājiem, patērētājiem un citiem uzņēmējiem. Asmanis apraksta ETS ietekmes ķēdi: papildu izmaksas energoietilpīgai rūpniecībai, konkurētspējas zudums, ražošanas pārvietošana uz valstīm ar mazāk stingrām prasībām, darbavietu un nodokļu zudums, un galu galā nekāds ieguvums videi, jo emisijas tiek pārceltas uz ārpus ES.
Viņš salīdzina situāciju ar akcīzes nodokļa celšanu alkoholam Igaunijā, kad patēriņš būtiski nesamazinājās, bet nodokļu ieņēmumi aizplūda uz Latviju. Kā alternatīvu Asmanis iesaka oglekļa emisijas uzskatīt par neizbēgamu ietekmi uz vidi un samazināt tās ar saprātīgu cenas signālu, nevis jebkādiem līdzekļiem censties sasniegt nulli.
Igaunijai vienlīdz svarīga ir gan klimata politika, gan enerģētiskā drošība un konkurētspējīga ekonomika. Asmanis aicina reformēt ETS, ievērojot trīs principus: īpaši nosacījumi ES iegūtajam fosilajam kurināmajam, lai samazinātu atkarību no trešām valstīm; bezmaksas kvotu apjoma nesamazināšana; ETS kā vides nodokļa reforma ar cenu griestiem, lai novērstu spekulatīvus lēcienus.
Viņš pauž nožēlu, ka Nacionālajā un Eiropas līmenī šai svarīgajai tēmai tiek pievērsts pārāk maz uzmanības, un aicina Igauniju aktīvi aizstāvēt savas intereses, nevis tikai gaidīt Eiropas Komisijas priekšlikumus.
