Asteroīds, ko atklāja Baldones observatorijā, nosaukts dziesminieka Rozenštrauha vārdā

Starptautiskā astronomu savienība (IAU) šovasar apstiprinājusi pastāvīgo numuru un nosaukumu asteroīdam, ko 2011. gadā Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā atklāja astronoms Ilgmārs Eglītis. Objekts tagad saucas (856173) Rozenštrauhs, un nosaukums veltīts latviešu dziesminiekam Eduardam Rozenštrauham.

Atklāšana

Jauno objektu Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā pamanīja 2011. gada 3. septembrī pēc pusnakts. Atklājējs ir Ilgmārs Eglītis, LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks un Baldones observatorijas vadītājs. Viņš izmantoja Baldones Šmita teleskopu. Precīzus koordinātu mērījumus nodrošināja Viļņas Universitātes pētnieks Kazimieras Černis.

Atklāšanas brīdī asteroīds atradās ļoti zemu pie debess Zivs zvaigznājā. Tā spožums bija 20,5 zvaigžņlielumi, tāpēc to varēja saskatīt tikai ar ļoti jaudīgo Baldones teleskopu. Sākotnēji objekts saņēma pagaidu apzīmējumu 2011 SF81. Nosaukumu pēc atklājēja priekšlikuma publicēja IAU izdevumā WGSBNBulletin.

Asteroīda parametri

Asteroīda diametrs ir aptuveni viens kilometrs. Tas riņķo vidēji ap 1,81 astronomiskās vienības jeb apmēram 271 miljona kilometru attālumā no Saules. Orbīta ir izstiepta, eliptiska un atrodas starp Marsu un Jupiteru. Tāpēc asteroīds laiku pa laikam pietuvojas Zemes orbītai tuvāk par vienu astronomisko vienību, aptuveni 122 miljoniem kilometru. Vienu apli ap Sauli tas veic 3,65 gados.

Sešu opozīciju, proti, pietuvošanās Zemei, laikā iegūti 103 mērījumi. Tie ļauj noteikt asteroīda atrašanās vietu 100 gadu griezumā ar precizitāti līdz 0,73 loka sekundēm.

Kāpēc šis nosaukums

Eglītis stāsta, ka vārds viņam saistās ar bērnības atmiņām par ģimenes jubilejām, kur ciemiņi pie tēva ģitāras dziedāja Rozenštrauha dziesmas. Viņš min „Vecpiebalgas ūdensrozes”, „Vecās dzirnas”, „Jāņu nakti” un „Jaunību”, kā arī „Zilo lakatiņu”, kas kļuva par latviešu strēlnieku himnu. Eglītis piekrīt enciklopēdijā publicētajam vērtējumam, ka Rozenštrauhs ir fenomens Latvijas pēckara mūzikas vēsturē: oficiāli neatzīts, bet tautā mīlēts mūziķis, kura dziesmas izplatījās no mutes mutē.