ASV apsūdzēta iejaukšanās Brazīlijas vēlēšanās, atgādinot par aukstā kara laikiem
Pirms Brazīlijas oktobra prezidenta vēlēšanām Trampa administrāciju vaino centienos ar tarifiem un diplomātisku spiedienu novest pie kreisā prezidenta Lulas sakāves, atgādinot par ASV iejaukšanos 1960. gadu vēlēšanās.
Brazīlijā oktobrī notiks prezidenta vēlēšanas, kurās sacentīsies pašreizējais kreisais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva un galēji labējais senators Flāvio Bolsonaru, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls. Aptaujas liecina par ciešu cīņu, taču vairāki novērotāji apgalvo, ka ASV prezidents Donalds Tramps un valsts sekretārs Marko Rubio mēģina ietekmēt rezultātu par labu Bolsonaru.
ASV ieviesusi 25% tarifus lielākajai daļai Brazīlijas importa preču un pasludinājusi valsts lielākās noziedznieku grupas par ārvalstu teroristu organizācijām — soli, ko Brazīlijas amatpersonas uzskata par mēģinājumu attēlot Lulu kā mīkstu pret noziedzību. Jūlijā Lula paziņoja, ka diviem Trampa administrācijas pārstāvjiem liegts ieceļošanas vīzas, jo tie plānojuši iejaukties vēlēšanās, tostarp radīt šaubas par balsošanas sistēmas uzticamību.
Vēsturiskas paralēles
Politiskais aktīvists Čiko Rubenss Paiva, kura vectēvs izmeklēja ASV iejaukšanos 1963. gadā un vēlāk tika nogalināts militārās diktatūras laikā, uzskata, ka vēsture atkārtojas. 1960. gadu sākumā CIP un ASV Valsts departaments slepeni finansēja opozīcijas kandidātus un propagandas grupas, lai vājinātu toreizējo kreiso prezidentu Žoau Gulartu — process, kas beidzās ar 1964. gada apvērsumu un divu gadu desmitu ilgu autoritāru varu.
Vēsturnieks Džeimss Grīns saskata paralēles starp toreizējo aizdevumu apturēšanu un tagadējiem tarifiem kā līdzekli valdības vājināšanai. Politologs Selso Roša de Barross norāda uz atšķirību — toreiz iejaukšanās notika slepeni, bet tagad tā notiek atklāti un daudz lielākā mērogā.
ASV Valsts departaments noraidījis apsūdzības, saukdams tās par nepamatotiem meliem un uzsverot, ka Vašingtona respektē Brazīlijas iedzīvotāju brīvi izvēlētu valdību. Pagājušajā gadā līdzīgas apsūdzības par iejaukšanos izskanēja saistībā ar ASV atbalstu Argentīnas prezidentam Havjeram Milei. Novērotāji Trampa un Rubio rīcību saista arī ar plašāku stratēģiju — vājināt kreisos spēkus Latīņamerikā un stiprināt ar ASV saistītus līderus reģionā.
