ASV apsver militāru operāciju Mali pret džihādistiem
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija izvērtē iespēju veikt militāru operāciju Mali pret islāmistu grupējumu JNIM, kas saistīts ar Al-Qaeda, ziņo Washington Post. Amatpersonu viedokļi dalās, un Pentagons komentārus sniegt atteicās.
Iekšējās domstarpības Vašingtonā
Saskaņā ar laikraksta Washington Post rīcībā esošo informāciju, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju veikt militāru operāciju Mali pret džihādistu grupējumu "Islāma un musulmaņu atbalsta grupa" (JNIM), kura ir saistīta ar teroristu tīklu Al-Qaeda. Augsta ranga ASV amatpersonas nav vienisprātis par to, vai būtu jāsāk karadarbība pret šo grupējumu. Viens no spēcīgākajiem militārās iejaukšanās atbalstītājiem esot Sebastians Gorka, Nacionālās drošības padomes vecākais direktors cīņai pret terorismu.
Pentagona klusēšana un Baltā nama aicinājumi
Pentagons no komentāriem atteicās, savukārt Baltā nama pārstāvis uz WP jautājumu atbildēja, ka ASV aicina Rietumāfrikas un Ziemeļāfrikas valstu valdības iegādāties amerikāņu tehniku un pakalpojumus, lai atbalstītu to militāros centienus pret teroristiem. Baltais nams terorismu Sāhelas reģionā nosauca par "daudznacionālu problēmu". "Mēs aicinām reģionālos partnerus un NATO sabiedrotos atbalstīt Sāhelas valstu aliansi tās karā pret JNIM un Islāma valsti," piebilda Baltā nama pārstāvis.
Sāhelas alianse un atkāpšanās no Rietumiem
Sāhelas valstu aliansē ietilpst Mali, Burkinafaso un Nigēra. Pēdējos gados šajās Rietumāfrikas valstīs militārie līderi apvērsumu rezultātā gāzuši demokrātiski ievēlētās valdības un lielā mērā pārtraukuši saites ar Rietumiem, vēršoties pēc palīdzības drošības jomā pie Krievijas, atgādina WP.
Krievijas loma un apsūdzības
Trampa administrācijas pārstāvis izdevumam norādīja, ka par nestabilo situāciju reģionā atbildīga ir Maskava, kas "pierādījusi savu neefektivitāti kā Mali drošības partneris". "Mēs ceram, ka citas Āfrikas valstis pievērsīs uzmanību Krievijas šausminošajiem rezultātiem cīņā pret terorismu," sacīja amatpersona.
Bruņotais konflikts starp Mali varasiestādēm un ekstrēmistu un separātistu grupējumiem sākās 2012. gadā. Kopš tā laika valsts atrodas krīzē, īpaši drošības un sociālekonomiskās attīstības jomā. Krievijas algotņi Mali atrodas kopš 2021. gada, kad 2020. gadā varu sagrāba pulkveža Asimi Goitas vadītie militāristi. Viņi pārtrauca tradicionālās saites ar Franciju un sāka tuvināšanos Krievijai, uzaicinot valstī "Vagner" grupējuma algotņus. Pēc Jevgeņija Prigožina nāves "vagneriešus" nomainīja "Āfrikas korpuss", kas tagad ciešāk saistīts ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Krievu algotņus un karavīrus Mali vairākkārt apsūdzējuši civiliedzīvotāju slepkavībās.
