ASV armijas sekretārs Dens Driskols atkāpjas no amata pēc saspīlējuma ar Hegsetu
ASV armijas sekretārs Dens Driskols ir iesniedzis atlūgumu prezidentam Donaldam Trampam, kļūstot par jaunāko augsta ranga amatpersonu, kas pamet Aizsardzības departamentu. Ziņots, ka lēmumu ietekmējusi spriedze ar aizsardzības sekretāru Pīti Hegsetu.

Baltais nams pirmdien apstiprināja, ka armijas sekretārs Dens Driskols ir iesniedzis atlūgumu Donaldam Trampam. Driskols, kurš pēc ranga bija otrs aiz aizsardzības sekretāra Pīta Hegseta, jau kādu laiku esot apsvēris iespēju pamest Pentagonu, jo starp abiem vīriem esot bijusi manāma spriedze.
Baltā nama pārstāve Anna Kellija paziņojumā aģentūrai Associated Press norādīja, ka Driskols esot bijis ļoti efektīvs Trampa programmas īstenošanā, nodrošinājis vadību vēsturisku militāru operāciju laikā, stiprinājis armijas gatavību un kaujasspēju, kā arī palīdzējis sarunās starp Krieviju un Ukrainu. Pēc viņasteiktā, ASV armija tagad esot spēcīgāka nekā jebkad agrāk. Par lēmumu pirmā ziņoja The Wall Street Journal.
Atlūgums seko vairāku mēnešu nemierīgam periodam Aizsardzības departamentā, ko raksturojušas noplūdes izmeklēšanas, budžeta problēmas un vairāku augstu amatpersonu atlaišana. Aprīlī no amata tika atlaists armijas štāba priekšnieks Rendijs Džordžs, bet jūnijā negaidīti no amata aizgāja arī ģenerālis Kristofers Donahjū, kurš vadīja ASV spēkus Eiropā un Āfrikā.
Driskols bija Džordža sabiedrotais un pauda nožēlu par viņa aiziešanu, tāpat kā vairāki gan Republikāņu, gan Demokrātu partijas likumdevēji. Kongresam Driskols aprīlī stāstīja, ka pēc Džordža atkāpšanās viņš kopā ar ģimeni devies pie tā mājām, lai izteiktu atbalstu. Tomēr viņš piebilda, ka sistēmas uzbūve paredz civilajai vadībai tiesības izvēlēties, kurus vadītājus tā vēlas redzēt amatos.
Driskols ir Irākas kara veterāns, tehnoloģiju investors un bijušais viceprezidenta Dž. D. Vensa padomnieks — abi iepazinušies Jēlas Universitātes Tiesību skolā. Nominējot Driskolu 2024. gadā, Trampa to raksturoja kā "pārmaiņu ieviesēju". Amatā Driskols pildīja arī neierastu lomu — galvenā sarunu vedēja funkciju, mēģinot panākt kara izbeigšanu starp Krieviju un Ukrainu, kā arī veicināja birokrātijas mazināšanu militārajiem darbuzņēmējiem dronu un pretdronu tehnoloģiju straujākai izstrādei. Senāts viņu apstiprināja amatā 2025. gada februārī ar balsojumu 66 pret 28.

