ASV diplomātijas krīze: Irānas sarunas atklāj interešu konfliktus

ASV diplomātiskās sarunas ar Irānu, kas ir viena no svarīgākajām Trampa otrās prezidentūras iniciatīvām, vada viceprezidents un divi nekustamā īpašuma investori, kuriem ir arī kriptovalūtu projekti. Džareds Kušners un Stīvens Vitkofs nav tradicionāli diplomāti – Kušners savas ārpolitiskās zināšanas ieguvis tikai caur laulību ar Trampa meitu, savukārt Vitkofa lielākais sasniegums pirms iecelšanas par Tuvo Austrumu sūtni bija vairāk nekā 70 īpašumu finansēšana un pārbūve.

Kušnera investīciju fonds Affinity Partners pārvalda vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru, no kuriem lielākā daļa nāk no Saūda Arābijas valsts fonda, kā arī Apvienoto Arābu Emirātu un Kataras valdību līdzekļiem. 2026. gada martā, ASV-Irānas kara laikā, The New York Times ziņoja, ka Kušners turpinājis meklēt investīcijas no Persijas līča valstīm.

Vitkofs 2024. gadā ieguldīja sēklas kapitālu Trampa ģimenes kriptovalūtu projektā World Liberty Financial. Šī projekta 49% daļu vēlāk iegādājās Emirātu uzņēmums, kas saistīts ar AAE Nacionālās drošības padomnieku. Darījums noslēdzās 2025. gada 16. janvārī, četras dienas pirms Donalda Trampa inaugurācijas.

ASV konstitūcijas “emolumentu” klauzula aizliedz valdības amatpersonām pieņemt dāvanas vai maksājumus no ārvalstīm bez Kongresa piekrišanas. Eksperti norāda, ka Kušnera un Vitkofa finansiālās saistības ar Tuvo Austrumu valstīm rada acīmredzamu interešu konfliktu, īpaši sarunās ar Irānu.

Abiem vīriem ir ciešas saites ar Izraēlas premjerministru Netanjahu, un Kušnera ģimene ir ziedojusi simtiem tūkstošu dolāru Izraēlas armijas atbalsta organizācijām. Kušners ir izteicies par Gazas joslu kā investīciju iespēju, un viņa projekts “Project Sunrise” paredz Gazas piekrasti pārveidot par luksusa viesnīcām.

Šāda situācija, kurā diplomāti ir gan finansiāli atkarīgi no reģiona valstīm, gan vienlaikus vada sarunas ar tām, rada bažas par panākto vienošanos ilgtspēju. Profesionāli diplomāti parasti darbojas savas valsts interesēs, taču Kušnera un Vitkofa gadījumā viņu biznesa intereses var ietekmēt lēmumus. Rezultātā var tikt noslēgti darījumi, kas kalpo personīgajām interesēm, nevis ASV ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem.