ASV Federālo rezervju sistēma četru nedēļu laikā lems par procentu likmju paaugstināšanu, norāda Voršs
Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Kevins Voršs paziņojis, ka lēmums par procentu likmju paaugstināšanu tiks pieņemts četru nedēļu laikā. Viņš norādījis, ka debašu iznākums nav prognozējams, un pieminējis mākslīgā intelekta uzplaukumu kā iespējamu inflācijas faktoru.
Federālo rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētājs Kevins Voršs trešdien, 1. jūlijā, Eiropas Centrālās bankas forumā Sintrā, Portugālē, paziņoja, ka ASV centrālā banka pieņems lēmumu par procentu likmju paaugstināšanu četru nedēļu laikā. Voršs neizpauda, kādā virzienā varētu virzīties diskusijas, bet atzīmēja, ka tās būs pamatīgas. Šis paziņojums nāk laikā, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) jau 11. jūnijā paaugstināja procentu likmes, reaģējot uz inflāciju, ko veicinājušas Tuvajos Austrumos notiekošā kara sekas.
Lai gan ASV un Irāna ir panākušas provizorisku miera vienošanos, un enerģijas cenas pēc konflikta izraisītā kāpuma sākušas kristies, ECB modeļi liecina, ka inflācija Eiropā nesasniegs 2% mērķi pirms 2027. gada. ASV ir tāds pats ilgtermiņa inflācijas mērķis — zem 2% —, taču līdz šim FRS procentu likmes nav mainījusi. Eiropā enerģija ir dārgāka nekā ASV, tomēr kara sekas ir skārušas arī Ameriku, izraisot enerģijas cenu kāpumu un inflācijas pieaugumu.
Pasaules tirgi ir zināmā mērā nomierinājušies ASV un Irānas sarunu dēļ. Trešdienas rītā Brent jēlnaftas cena bija nedaudz virs 72 dolāriem par barelu, salīdzinot ar 120 dolāriem kara kulminācijā. Tomēr Voršs norādīja, ka enerģijas cenas nav vienīgais inflācijas virzītājspēks. Viņš īpaši izcēla mākslīgā intelekta (MI) uzplaukumu, kas rada kapitālieguldījumu bumu. “MI šoks rada kapitālieguldījumu bumu,” teica Voršs, piebilstot, ka centrālajām bankām jāizlemj, vai tas ir inflacionārs. “Šobrīd uzņēmumi investē nākotnē, jo tie sagaida, ka ekonomikas piedāvājuma puse paplašināsies, un, ja tas notiks, tam būs milzīga ietekme uz monetāro politiku.”
