ASV hēliju atzinušas par kritiski svarīgu materiālu, Eiropā piegādes kļūst ierobežotākas

ASV Enerģētikas departaments piektdien, 23. oktobrī, hēliju atzinis par kritiski svarīgu materiālu. Kā pamatojums minēta gāzes būtiskā loma pusvadītāju ražošanā un enerģijas ieguvē, kā arī pieaugošās bažas par traucējumiem pasaules piegādēs. Lēmums paver iespēju hēlija ražotājiem saņemt papildu federālo finansējumu, bet pati viela nonāks valdības ciešākā uzraudzībā.

Hēliju galvenokārt iegūst kā dabasgāzes pārstrādes blakusproduktu. ASV ir pasaulē lielākā gan dabasgāzes, gan hēlija ražotāja, bet starp vadošajiem ražotājiem ir arī Katara un Krievija.

Piegāžu traucējumu cēloņi

Kataras hēlija eksports ir būtiski traucēts, jo Irāna slēgusi Hormuza jūras šaurumu karā pret Izraēlu un ASV. Irānas uzbrukumi Kataras infrastruktūrai piegādes ietekmējuši vēl vairāk. Savukārt Krievija aprīlī ieviesusi pagaidu eksporta ierobežojumus, lai aizsargātu iekšējo tirgu.

ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits (Chris Wright) norādīja, ka Donalda Trampa administrācija vēlas mazināt atkarību no ārvalstu kritisko materiālu avotiem, stiprināt vietējo ražošanu, atbalstīt amerikāņu darbavietas un nostiprināt ekonomisko un nacionālo drošību. Paziņojumā viņš teica: "Prezidents Tramps atgriež Amerikas ražošanas nozari, un tas nozīmē – jānodrošina materiāli, kas vajadzīgi, lai ražotu lietas Amerikā."

Eiropas spiediens

Eiropai hēlija iegāde kļuvusi arvien grūtāka, un situāciju sarežģījusi Ķīnas jūlija lēmums uz laiku aizliegt šīs gāzes eksportu. Lai gan Ķīna nav nozīmīga hēlija ražotāja, tā kalpojusi kā tranzīta centrs Krievijas piegādēm Eiropai, liecina Financial Times jūlija ziņojums.

Eiropas Savienība 2024. gadā aizliedza tiešu Krievijas hēlija importu, taču, kā ziņots, daļa piegāžu uz Eiropas tirgiem turpināja nonākt caur Ķīnu.