ASV ierobežo izlūkdatu un satelītsakaru piekļuvi Ukrainai pēc Trampa sarunas ar Putinu
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu 9. oktobrī Vašingtona ir ierobežojusi daļu izlūkdatu nodošanas Ukrainai un piekļuvi sakaru sistēmai “Starshield”. Kijivā pieaug bažas par ASV turpmāko atbalstu.
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu 9. oktobrī Vašingtona ir ierobežojusi atsevišķu izlūkošanas datu nodošanu Ukrainai, kā arī piekļuvi satelītsakaru sistēmai “Starshield”. Ukrainai, kas turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu, šāds atbalsts joprojām ir nepieciešams, un Kijivā pieaug bažas par amerikāņu nostāju.
Ukraina joprojām lielā mērā paļaujas uz ASV izlūkdienestu informāciju, īpaši uz brīdinājumiem par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu. Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz ASV un Rietumvalstu amatpersonām, ziņojusi, ka rīkojums ierobežot “Starshield” izmantošanu nācis no Baltā nama, ASV prezidenta administrācijas.
Kritika pirms vidustermiņa vēlēšanām
ASV 3. novembrī gaidāmas vidustermiņa vēlēšanas Kongresā, un republikāņiem draud vairākuma zaudēšana. Šajā situācijā Tramps arvien biežāk kritizē Ukrainu. Viņš to vaino degvielas cenu kāpumā, ASV ieroču krājumu samazināšanā un nevēlēšanā pieņemt miera nosacījumus.
Vienlaikus ASV esot piedāvājušas daļu Beļģijā iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu pārvietot uz jaunu, ASV kontrolētu finanšu struktūru. Mērķis būtu mudināt Putinu atgriezties pie sarunām.
Spiediens uz Kijivu nav jauns
- gada februārī Tramps Baltajā namā publiski sastrīdējās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pēc tam ASV uz laiku apturēja militāro palīdzību un izlūkdatu nodošanu, cenšoties panākt Ukrainas iesaistīšanos miera sarunās. Pēc 2025. gada augusta samita Aļaskā Vašingtona pieprasīja, lai Ukraina piekāpjas teritoriālajos jautājumos apmaiņā pret ASV drošības garantijām.
Tramps arī apgalvojis, ka iepriekšējās administrācijas palīdzība Ukrainai iztukšojusi ASV ieroču krājumus. Avots norāda, ka 2025. gada jūnijā arī ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu prasīja ievērojamus resursus.
Ukrainas sabiedrībā un politiskajā vadībā pieaug bažas, ka Vašingtona attālinās no Kijivas un vairāk ņem vērā Maskavas intereses. Zelenskis sacīja: “Žēl, ka mēs zaudējam spēcīgu partneri. Sāp, kad prezidents Tramps nostājas otrā pusē – nevis mūsu pusē.” Viņš atzina, ka jūtas nodots.
