ASV ievieš jaunu nodokļu atlaidi lauku datu centriem
No 1. janvāra ASV spēkā stāsies jauna nodokļu priekšrocība, kas varētu atbalstīt vairāk nekā 100 datu centru projektu lauku teritorijās. Eksperti brīdina, ka ieguvums vietējām kopienām var būt neliels, jo programma neparedz prasību radīt darbavietas.
No nākamā gada sākuma ASV uzņēmumi, kas būvē datu centrus noteiktās lauku teritorijās, varēs saņemt nodokļu atlaides saskaņā ar programmu, kuru paplašina pērn pieņemtais likums "One Big Beautiful Bill Act". Pārmaiņas attiecas uz jau pastāvošo "iespēju zonu" (opportunity zone) programmu, kas sākotnēji tika izveidota pirmās Trampa administrācijas laikā kā divpartejisks instruments zemu ienākumu reģionu attīstības veicināšanai.
Atbilstoši Pārstāvju palātas finanšu komitejas priekšsēdētāja Džeisona Smita teiktajam, jaunie noteikumi varētu mazināt šķēršļus kapitālietilpīgiem projektiem, īpaši lielapjoma datu centriem. Tomēr pētniecības institūta Searchlight analītiķe Emīlija Krašela norāda, ka vienīgā prasība atlaides saņemšanai ir kapitāla ieguldījums, nevis darbavietu radīšana vai cita ekonomiska ietekme vietējā līmenī.
Searchlight apkopotie dati, kurus izskatīja žurnāls Wired, rāda, ka vairāk nekā 100 lauku datu centru projektu varētu pretendēt uz jaunajām atlaidēm, izmantojot konservatīvu izlasi no mazāk nekā 700 zināmiem projektiem — kopējais skaits valstī varētu būt pat līdz 1500. Pētījuma organizācija Pew konstatējusi, ka, kamēr tikai 13% jau darbojošos datu centru atrodas lauku apvidos, no plānotajiem projektiem lauku teritorijās paredzēti aptuveni 67%.
Programmas ieviešana sakrīt ar pieaugošu neapmierinātību ar datu centru nozari, arī no republikāņu un lauku vēlētāju vidus, īpaši saistībā ar nodokļu atlaidēm lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem. Senators Džošs Hoilijs iesniedzis likumprojektu, kas liegtu lielajām tehnoloģiju kompānijām piekļuvi šai programmai datu centru būvniecībai.
Microsoft, Meta un Amazon pārstāvji apgalvo, ka neizmanto šo programmu savu datu centru finansēšanai, savukārt Google uz pieprasījumu nesniedza atbildi. Teksasas universitātes profesors Neitans Jensens uzskata, ka daudzi uzņēmumi tomēr varētu apsvērt šo iespēju, jo tā būtībā nozīmē bezmaksas naudu. Kopējās izmaksas valsts budžetam nākamajā desmitgadē tiek lēstas 40,9 miljardu dolāru apmērā.
