ASV kritizē Izraēlu par triecienu Sīrijas gaisa bāzei pie Turcijas robežas
ASV nosaukusi Izraēlas trieciena Abu Duharas gaisa bāzei Sīrijā par nevajadzīgu eskalāciju. Turcija un Sīrija nosodījušas uzbrukumu, savukārt Izraēla apgalvo, ka rīkojusies, lai novērstu Turcijas karaspēka izvietošanu bāzē.
ASV oficiāli nosodījusi Izraēlas veiktos gaisa triecienus Sīrijas militārajai bāzei netālu no Turcijas robežas, dēvējot rīcību par "nevajadzīgu eskalāciju". Sīrijas valsts televīzija ziņoja, ka otrdien pret Abu Duharas gaisa bāzes skrejceļu un noliktavām veikti astoņi triecieni. Upuru nav.
Donalda Trampa īpašais sūtnis Sīrijai un Irākai Toms Bareks, kurš vienlaikus ir ASV vēstnieks Turcijā, sociālajos tīklos pauda dziļas bažas par apstiprinātajiem Izraēlas triecieniem, norādot, ka tie nesekmē reģiona stabilitāti.
Gan Damaska, gan Ankara vainoja Izraēlas militārpersonas uzbrukuma veikšanā, brīdinot par iespējamu spriedzes pieaugumu reģionā.
Izraēlas skaidrojums
Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu biroja paziņojumā teikts, ka trieciens veikts tāpēc, ka Sīrija bijusi "uz robežas" pārkāpt vienošanos par drošības status quo, ļaujot bāzē izvietoties Turcijas karaspēkam. Pēc Izraēlas teiktā, tā vairākkārt brīdinājusi Sīriju, ka šāda izvietošana apdraudētu tās drošību, taču brīdinājumi tikuši ignorēti.
Sīrijas Ārlietu ministrija triecienus nosodīja kā nepamatotu agresijas aktu, kas apdraud reģiona drošību un stabilitāti. Ankara nav apstiprinājusi, vai Turcijas spēki tiešām bijuši izvietoti bāzē, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Turcijas robežas, taču noraidīja Izraēlas apgalvojumus par Turcijas radīto apdraudējumu, saucot tos par vieglprātīgiem mēģinājumiem attaisnot nelikumīgus triecienus pret Sīrijas suverenitāti.
Uzbrukumu nosodījušas arī Katara, Ēģipte un Saūda Arābija.
Spriedzes fons
Spriedze starp Izraēlu un Turciju saistībā ar Sīriju pieaugusi kopš Bašara al-Asada režīma krišanas 2024. gada decembrī, kad varu Damaskā pārņēma nemiernieku spēki. Kopš tā laika Izraēla veikusi simtiem triecienu visā Sīrijā, galvenokārt pret bijušā Sīrijas militārā aparāta objektiem, lai tie nenonāktu jauno varas iestāžu rokās. Izraēlas spēki ieņēmuši arī ANO patrulēto buferzonu Sīrijas dienvidos, kur joprojām atrodas.
Sīrijas jaunā vadība paziņojusi, ka nemeklē konfliktu ar Izraēlu, taču Izraēla saglabā piesardzību pret bijušo islāmistu nemiernieku vadīto valdību. ASV starpniecībā notiekošās sarunas starp Izraēlu un Sīriju par iespējamu drošības vienošanos ilgst jau vairāk nekā gadu, taču vēl nav noslēgušās ar līgumu.
