ASV notiek starptermiņa vēlēšanas: demokrāti cer pārņemt Kongresu

Amerikas Savienotajās Valstīs šodien notiek starptermiņa vēlēšanas, kurās vēlētāji izvēlas jaunus pārstāvjus ASV Kongresā – valsts parlamentā. Eksperti prognozē, ka prezidenta Donalda Trampa vadītā Republikāņu partija var zaudēt līdzšinējo vairākumu abās Kongresa palātās. Tas varētu apgrūtināt viņa administrācijas darbu laikā līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām, kas notiks pēc diviem gadiem. Daudzi balsojumu uztver kā savdabīgu referendumu par Trampa politiku.

Ko vēlētāji izvēlas

Tiek ievēlēti visi 435 Kongresa apakšnama – Pārstāvju palātas – locekļi un 35 no 100 augšnama – Senāta – locekļiem. 36 štatos notiek arī gubernatoru vēlēšanas, bet balsojums norisinās arī par vairāk nekā sešiem tūkstošiem štatu likumdevēju pārstāvju, raksta Deutsche Welle.

Pašlaik Pārstāvju palātā ir 218 republikāņi, 214 demokrāti un viens neatkarīgais, kurš parasti balso kopā ar republikāņiem; divas vietas ir vakantas. Senātā ir 53 republikāņi, 45 demokrāti un divi neatkarīgie, kas parasti atbalsta demokrātus. Ja Senātā balsis sadalās 50 pret 50, izšķirošā balss ir viceprezidentam Dž. D. Vensam, kurš pārstāv republikāņus.

Kampaņa un noskaņojums

Associated Press vēstī, ka Trampu atbalstošās grupas kopš septembra kampaņās iztērējušas gandrīz 277 miljonus dolāru, un tās varētu būt visdārgākās starptermiņu vēlēšanas ASV vēsturē. Aģentūra norāda, ka ar to var nepietikt. Kritiku izpelnījušies tarifi ārvalstu precēm, tirdzniecības karš ar Kanādu un karš pret Irānu, kas ilgst jau astoņus mēnešus, lai gan Tramps solīja to pabeigt dažās nedēļās.

BBC atgādina, ka starptermiņu vēlēšanās vēlētāji tradicionāli „soda” prezidenta partiju. Oktobra sākumā apkopotās aptaujas rādīja, ka Trampu atbalsta ap 37%, bet 61% ir neapmierināti ar viņa darbu. Daudziem rūpes rada augstās degvielas, mājokļu, veselības aprūpes un ikdienas preču cenas. Baraks Obama, bijušais demokrātu prezidents, Ohaio paziņoja, ka cenu kāpums ir Trampa administrācijas vaina.

Uzmanības centrā

Teksasā aptaujas rāda līdzīgu atbalstu demokrātam Džeimsam Talariko un republikānim Kenam Pekstonam Senāta vēlēšanās, lai gan demokrāts štata mērogā nav uzvarējis kopš 1994. gada. Džordžijā demokrāte Keiša Lānsa-Botomsa var kļūt par pirmo melnādaino sievieti štata gubernatores amatā.

Ko tas nozīmētu

Ja demokrāti pārņemtu kontroli pār vienu vai abām palātām, tie varētu izmantot komitejas, lai izmeklētu Trampa darbību, un apgrūtināt viņa likumprojektu pieņemšanu. Ja republikāņi saglabās vairākumu, Tramps varēs netraucēti turpināt politiku atlikušajā termiņā.