ASV notiek vidustermiņa vēlēšanas: balsojums par Kongresu un gubernatoriem
Otrdien Amerikas Savienotajās Valstīs notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās pārvēlēs visu Pārstāvju palātu, trešdaļu Senāta un 36 štatu gubernatorus. Demokrāti cer atgūt kontroli pār abām Kongresa palātām.
Amerikas Savienotajās Valstīs otrdien, 3. novembrī, notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek pārvēlēti visi 435 Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa Senāta sastāva. Šīs vēlēšanas notiek vidū starp prezidenta vēlēšanām un noteiks, kādi spēki kontrolēs ASV Kongresu, tas ir, likumdevēju varu. Demokrātu partija cer atgūt kontroli pār abām Kongresa palātām.
Pārstāvju palāta
Pārstāvju palātu un Senātu kopā veido Kongress, kuram ir pilnvaras pieņemt likumus un pasludināt karu. Palātas locekļus ievēlē reizi divos gados. Viņi var iesniegt likumprojektus un rezolūcijas, ierosināt grozījumus, kā arī ierosināt federālo amatpersonu impīčmentu, proti, atstādināšanas procedūru. Katra štata pārstāvju skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam.
Pēc palātas preses dienesta datiem pašlaik tajā ir 218 republikāņi, 214 demokrāti un viens neatkarīgais deputāts.
Senāts
Šoreiz tiks ievēlēti 35 no 100 senatoriem. Katrs štats pārstāvēts ar diviem senatoriem, kuru pilnvaru laiks ir seši gadi, tāpēc katrās vidustermiņa vēlēšanās tiek izšķirta aptuveni trešdaļa vietu. Pašlaik Senātā ir 53 republikāņi, 45 demokrāti un divi neatkarīgie.
Senāts ir vienīgā institūcija, kas var apstiprināt prezidenta izvirzītos amatpersonu kandidātus un ratificēt starptautiskos līgumus. Ir divi izņēmumi: iecelot viceprezidentu un apstiprinot ārējās tirdzniecības līgumus, nepieciešama arī Pārstāvju palātas piekrišana. Senāts izskata arī federālo amatpersonu impīčmenta lietas.
Gubernatoru vēlēšanas
Vienlaikus 36 štatos un trijās teritorijās notiek gubernatoru vēlēšanas, bet daudzviet arī štatu likumdevēju un amatpersonu vēlēšanas. Nacionālā gubernatoru asociācija gubernatorus raksturo kā štatu un teritoriju galvenos izpilddirektorus. Viņi parasti atbild par štata likumu un politikas īstenošanu, amatpersonu iecelšanu, budžeta apstiprināšanu un ārkārtas situāciju risināšanu, kā arī uztur sakarus ar federālo valdību. Pilnvaru apjoms atšķiras atkarībā no štata konstitūcijas un tradīcijām. Termiņš parasti ir četri gadi, bet Ņūhempšīrā un Vermontā tas ir divi gadi.
