ASV pastiprina sankcijas pret Irānu — Eiropas bankām draud lielāki riski nekā tirdzniecībai
ASV izsludinājusi plašāku sankciju kampaņu pret Irānas finanšu saiknēm, apdraudot ne tik daudz Eiropas tirdzniecību ar Irānu, cik Eiropas bankas un uzņēmumus, kas var tikt sodīti par darījumiem ar sankcionētām personām citur pasaulē. Eiropas biržas ziņu uztvēra mierīgi.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pirmdienas preses konferencē paziņoja par plašu kampaņu pret Irānas finanšu sistēmu, ko nosaucis par "ekonomisko uzbrukumu", un norādīja, ka jau šonedēļ gaidāms paziņojums par kādas nozīmīgas finanšu iestādes sankcionēšanu. Iniciatīva, saukta par "Operation Economic Outcast", seko svētdien pausto brīdinājumu par "ekonomisko D-dienu" Teherānai.
ASV Valsts kase sarakstā iekļāvusi gandrīz 60 uzņēmumu, personu un kuģu no vairākām jurisdikcijām, tostarp Ķīnas pilsoņus, un atcēlusi licences, kas iepriekš ļāva ierobežotu sadarbību ar Irānu. Eiropas uzņēmumiem nozīmīgāk ir tas, ka sekundārās sankcijas tagad attiecas arī uz kuģniecību, aviāciju, zeltu, tehnoloģijām un digitālajiem aktīviem, ne tikai naftu. Besents uzsvēra, ka neviens nav pāri šiem noteikumiem, arī ne Ķīna, taču nenoteica konkrētu termiņu, kad prasīta atbilstība. Irāna solījusi atbildes soļus un cer uz galveno tirdzniecības partneru pretestību Vašingtonas spiedienam.
Eiropas tirdzniecības apjoms neliels
Saskaņā ar Eurostat datiem, ES un Irānas preču tirdzniecība 2025. gadā sasniedza vien 3,72 miljardus eiro, no kuriem 2,97 miljardi bija ES eksports — aptuveni 0,1% no bloka kopējā eksporta un ievērojami mazāk nekā 2011. gadā sasniegtais maksimums virs 27 miljardiem eiro. Vācija veido aptuveni 32% no ES-Irānas tirdzniecības, Itālija 16% un Nīderlande 15%. Eiropas eksports galvenokārt ir farmācija, iekārtas un medicīnas ierīces, kam bieži piemēro humanitārus izņēmumus, savukārt imports galvenokārt sastāv no pistācijām un citiem pārtikas produktiem.
Otrdienas rītā Eiropas biržas uz ziņu reaģēja mierīgi — gan Euro Stoxx 50, gan plašākais Stoxx 600 pieauga par aptuveni 0,2%, arī citi lielākie Eiropas indeksi uzrādīja nelielu kāpumu.
Lielākais risks — finanšu sektorā
Eksperti norāda, ka reālais apdraudējums Eiropai nav tiešā tirdzniecība ar Irānu, bet gan ASV sankciju izpildes tvērums caur bankām, apdrošinātājiem un kuģniecības uzņēmumiem, kas apkalpo klientus daudzās valstīs. 2014. gadā BNP Paribas samaksāja rekordlielu 8,9 miljardu dolāru sodu par darījumiem, kas saistīti ar Irānu, Sudānu un Kubu, un uz gadu zaudēja tiesības veikt dolāru norēķinus ar Ņujorkas biroja starpniecību. ES Blokēšanas regula aizliedz uzņēmumiem pakļauties ASV sankcijām bez Eiropas Komisijas atļaujas, taču kopš 2018. gada lielākā daļa uzņēmumu tomēr izvēlējušies ievērot ASV noteikumus.


