ASV pētnieki: pēkšņi mirušo "dvēseles" pārdzimst ātrāk
Virdžīnijas Universitātes pētnieki, izvērtējot 1678 bērnu stāstus par it kā atmiņām no iepriekšējās dzīves, atklājuši, ka pēc pēkšņas nāves "pārdzimšana" notiek ātrāk. Paši autori uzsver, ka tas nav reinkarnācijas pierādījums un saikne ir visai vāja.
ASV Virdžīnijas Universitātes pētnieki analizējuši 1678 aprakstus par bērniem, kuri stāsta par it kā atmiņām no iepriekšējās dzīves, un secinājuši, ka laiks starp identificētās personas nāvi un bērna piedzimšanu ir īsāks, ja nāve bijusi pēkšņa vai negaidīta. Rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice. Paši autori uzsver, ka tas nav reinkarnācijas pierādījums.
Kādi dati izmantoti
Universitātes Uztveres pētījumu nodaļa kopš 60. gadiem ir apkopojusi informāciju par tūkstošiem šādu gadījumu un izveidojusi lielāko šāda veida datu kopu. Bērnu stāsti par epizodēm no svešu cilvēku dzīves dažkārt ir tik detalizēti un atbilst reāliem notikumiem, ka reinkarnācijas piekritēji tos uztver kā dvēseles atmiņas. Zinātniski pierādījumi dvēseles pastāvēšanai joprojām nav iegūti.
Ko atklāja analīze
No 1678 gadījumiem, kuros tika identificēta konkrēta persona, 1319 gadījumos bija iespējams aprēķināt iespējamo "pārceļošanas" laiku. Vidēji tas bija 16 mēneši. Jo negaidītāka bija nāve (nelaimes gadījums, vardarbība vai pēkšņas veselības problēmas), jo īsāks parasti bija starplaiks.
Pilnīgi negaidītas nāves gadījumos tas vidēji bija 12 mēneši, tas ir aptuveni par 43% mazāk nekā tad, kad nāve bija paredzama. Dabiskas nāves gadījumos starplaiks bija apmēram 21 mēnesis. Sakarība saglabājās arī tad, kad pētnieki ņēma vērā informācijas ticamību, bērnu liecību precizitāti, ģimeņu savstarpējo pazīšanos, sociālo statusu un reliģisko pārliecību.
Piesardzīgi secinājumi
Pētnieki atzīst, ka novērotā saikne ir visai vāja. Viņi arī norāda, ka nepastāv vispāratzīts mehānisms, kas šos divus faktorus saistītu, un svarīgi esot tas, ka nāves apstākļi starplaiku ietekmē vispār. Autori uzskata, ka likumsakarības daudzos gadījumos ir grūti izskaidrot ar pārspīlējumiem vai izdomājumiem, taču šo sakritību īsti izskaidrot nespēj.
Pētnieki piebilst, ka daudzās kultūrās un reliģiskajās tradīcijās pastāv uzskats, ka pēkšņi miruša cilvēka lietas palikušas nepabeigtas un ka vardarbīgā vai pēkšņā nāvē miruši cilvēki saglabā ciešāku saikni ar dzīvo pasauli.
