ASV piemēro sankcijas Starptautiskajai krimināltiesai
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja par jaunām plašām sankcijām pret Starptautisko krimināltiesu, norādot, ka ASV mērķis ir šo tiesu likvidēt. Tiesa sankcijas nosauca par uzbrukumu tiesiskumam, bet ES pauda nožēlu.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir piemērojusi jaunas plašas sankcijas Starptautiskajai krimināltiesai (SKT) — pastāvīgai tiesai, kas izskata lietas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Par to piektdien paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, norādot, ka Vašingtonas mērķis ir šo tiesu likvidēt. Lēmums ir nozīmīgs, jo tas var būtiski ierobežot tiesas resursus un spēju strādāt, un ASV sagaida, ka tam pievienosies arī sabiedrotie.
Ko paredz sankcijas
Sankcijas bloķē jebkādus aktīvus, kas SKT kā iestādei atrodas ASV jurisdikcijā. ASV uzņēmumiem un privātpersonām, kurām ir darījumi ar tiesu, ir dots sešu mēnešu termiņš, lai tos pārtrauktu. Rubio sociālajos tīklos paziņoja, ka darījumi ar „nelikumīgo tiesu” tiks aizliegti, lai atņemtu tai resursus.
Sankcijas galvenokārt ir atbilde uz SKT izmeklēšanām, kas vērstas pret ASV sabiedroto Izraēlu. 2024. gadā tiesa izdeva aresta orderi pret Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu saistībā ar karu Gazas joslā. Šovasar Vašingtona sāka plašu diplomātisku ofensīvu pret SKT, apsūdzot to par draudiem amerikāņiem un izraēliešiem.
Rubio sacīja, ka gan republikāņiem, gan demokrātiem ir nopietni iebildumi pret tiesu, taču tikai Tramps bijis gatavs rīkoties. ASV sagaida, ka sabiedrotie, no kuriem daudzi ir SKT dalībvalstis, ierobežos tiesu, un pretējā gadījumā kampaņa turpināsies.
Reakcijas
SKT sankcijas raksturoja kā uzbrukumu tiesiskumam un starptautiskās tiesiskās kārtības pamatiem, norādot, ka mērķis ir iebiedēt darbiniekus un traucēt tiesas darbu. Tiesas prezidente Tomoko Akane apliecināja, ka tiesa turpinās pildīt savu mandātu neatkarīgi un objektīvi. SKT aicināja dalībvalstis nostāties tās pusē.
Eiropas Savienība pauda nožēlu un paziņoja, ka ir gatava veikt nepieciešamos pasākumus tiesas darba nodrošināšanai. Eiropas Komisija cer, ka sešu mēnešu atlikšana nozīmē iespēju dialogam. Savukārt Netanjahu birojs sankcijas atzinīgi novērtēja, nosaucot SKT par politisku institūciju.
Tiesas statuss
SKT darbība balstās Romas statūtos, kas stājās spēkā 2002. gadā. Dibināšanas līgumu parakstījušas 125 valstis, tostarp visas ES dalībvalstis. ASV, Krievija un Izraēla nav tiesas dalībvalstis.
