ASV Republikāņi virza 95 miljardu dolāru likumprojektu karam ar Irānu un zemnieku atbalstam

ASV Pārstāvju palātas republikāņi trešdien ar balsu attiecību 216 pret 214 pieņēma budžeta rezolūciju, kas paver ceļu īpaša saskaņošanas likumprojekta izstrādei. Šādu likumprojektu Senātā var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu, apejot demokrātu iespējamo filibusteru. Rezolūcijai pretojās divi republikāņi, viens neatkarīgais deputāts, kurš parasti balso kopā ar GOP, un visi demokrāti.

Lēmums pieņemts, kad konflikts ar Irānu kļūst arvien intensīvāks. Aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets otrdien Senātā norādīja, ka karš līdz šim izmaksājis 37,5 miljardus dolāru. Trampa administrācija iepriekš lūdza Kongresu apstiprināt aptuveni 88 miljardus dolāru papildu finansējumā, no kuriem līdz 67,1 miljardam dolāru tiktu novirzīti kara vajadzībām.

Budžeta rezolūcija pilnvaro Bruņoto spēku komiteju ierosināt 60 miljardus dolāru izdevumiem līdz 2036. finanšu gadam un Izlūkošanas komiteju – vēl 13 miljardus dolāru. Šie 73 miljardi dolāru, kā gaidāms, tiks izlietoti militārām operācijām pret Irānu. Lauksaimniecības komitejai piešķirti 12 miljardi dolāru izdevumu izmaiņām, ko plānots izmantot, lai palīdzētu zemniekiem, kurus skāruši kara ar Irānu globālie efekti un Trampa tarifu politika. Pārstāvju palātas administrācijas komiteja, kas atbild par federālajām vēlēšanām, var ierosināt 10 miljardus dolāru izdevumus, un, visticamāk, centīsies pieņemt tā saukto Save America Act, kas aizliegtu balsošanu pa pastu visā valstī un ievērotu stingras identifikācijas prasības vēlētājiem. Tomēr saskaņošanas procedūra Senātā atļauj tikai izdevumus, ieņēmumus un parāda limitu, tāpēc visticamāk politikas izmaiņas tiks svītrotas.

Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons norādīja, ka mērķis ir pieņemt Save America Act „cik vien iespējams”. Demokrāti asi kritizēja priekšlikumu. Mazākuma līderis Hakeems Džefrīss pārmeta republikāņiem vienaldzību pret amerikāņu ekonomisko labklājību un dārgu „izvēles karu”.

Senāta republikāņu līderis Džons Tūns paziņoja, ka rezolūciju paturēs, lai to varētu izmantot iespējamai valdības finansēšanas krīzei līdz 30. septembrim. Daži Senāta republikāņi iebilst, ka rezolūcija nenodrošina Trampa administrācijas pieprasīto 1,5 triljonu dolāru aizsardzības tēriņu apjomu 2027. finanšu gadam, kā arī trūkst jaunu izdevumu segšanas avotu pieaugošā parāda apstākļos.