ASV starpvēlēšanās uzvar demokrāti: Trampa partija zaudē kontroli pār Kongresu
Demokrāti uzvarēja ASV Kongresa starpvēlēšanās, tostarp štatos, kas gadu desmitiem atbalstījuši republikāņus. Eksperti uzskata, ka rezultāts ierobežos prezidenta Donalda Trampa rīcības brīvību budžeta jautājumos un ietekmēs ASV attiecības ar sabiedrotajiem.
Demokrātiskā partija ir uzvarējusi ASV starpvēlēšanās, kurās amerikāņi ievēlēja Kongresu, un ieguvusi kontroli pār abām Kongresa palātām, kas līdz šim bija prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partijas rokās. Uzvara gūta arī štatos, kas gadu desmitiem balsojuši par republikāņiem. Par rezultātu un tā sekām diskutēja LSM raidījums «Apspriedīsim vakarā».
Ko nozīmē starpvēlēšanas
Starpvēlēšanas notiek prezidenta pilnvaru termiņa vidū, un tās ir iespēja vēlētājiem novērtēt prezidenta un viņa partijas kursu. Kongress sastāv no Pārstāvju palātas, kas galvenokārt atbild par likumiem un budžetu, un Senāta, kas apstiprina svarīgākos prezidenta iecēlumus un starptautiskos līgumus. Paralēli notika arī gubernatoru un vietējo vēlēšanas.
Teksasā, kur vairāk nekā 30 gadus uzvarēja republikāņi, svin demokrāta Džeimsa Talarико uzvaru. Vietējie iedzīvotāji kā iemeslus pārmaiņu vēlmei min dārgos pārtikas produktus un gandrīz 4 dolārus par benzīna galonu.
Eksperti: Trampam jāizvēlas ceļš
Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, uzskata, ka balsojums bijis pragmatisks: Trampa solījumi vēlētājiem, tostarp MAGA atbalstītājiem, netika izpildīti, un vidusmēra amerikānis jūtas ekonomiski neaizsargāts. Pēc viņa teiktā, Tramps vairs nevarēs vienpersoniski noteikt ilgtermiņa budžeta plānošanu, tostarp ārpolitikai.
Amerikāniste Aleksandra Filippenko norāda, ka Trampam veidojas izvēle: sīvi pretoties demokrātiem un liegt likumprojektus ar vētījumu vai vienoties ar Kongresu, atsakoties no tarifiem un tuvinoties Eiropai un NATO. Viņasprāt, apmaiņā demokrāti varētu necensties vērsties pret Trampu un viņa tuviniekiem, taču nav zināms, vai Kongress tam piekritīs.
Pats Tramps sociālajā tīklā TRUTH SOCIAL paziņoja, ka viņa vārda nebija biļetenā, un ja būtu bijis, uzvara būtu droša. Viņš tomēr apsolīja atzīt rezultātus.
Ietekme uz sabiedrotajiem un Ukrainu
Filippenko uzskata, ka Eiropas jautājumi sākotnēji tiks atbīdīti, jo jaunais Kongress pievērsīsies ekonomikai un izmeklēšanām. Likumprojektu par ASV karavīru skaitu NATO teritorijā un NATO stiprināšanu viņa gaida ap 2027. gada vidu. Netieši Ukrainas un Krievijas tēma parādīsies izmeklēšanās, tostarp par Džareda Kušnera un Stīva Vitkofa rīcību.
Jaunais Kongresa sastāvs darbu sāks 3. janvārī 2027. gadā; līdz tam abas palātas paliek republikāņu kontrolē.
