ASV sūtņi Maskavā tiekas ar Putinu, gatavojas sarunām ar Ukrainu
ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdien Kremlī trīs stundas pārrunāja Ukrainas jautājumu ar Vladimiru Putinu, pēc kā gaidāmas sarunas arī ar Ukrainas pusi. Abas puses paudušas piesardzīgi pozitīvus vērtējumus, taču konkrētu vienošanos detaļas pagaidām nav zināmas.
Sestdien Maskavā, Putina oficiālajā rezidencē, norisinājās trīs stundas ilgas slēgtas durvju sarunas starp ASV sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. To apstiprina Krievijas valsts mediji. Paralēli sarunām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs "saturīgai sarunai".
Pēc tikšanās abas puses izteikušās kopumā pozitīvi, tomēr bez konkrētām detaļām. Putina padomnieks Jurijs Ušakovs sarunas raksturojis kā "konstruktīvas, ārkārtīgi atklātas". Pēc viņa teiktā, tikšanās laikā runāts ne tikai par Ukrainas krīzes risinājumu, bet arī detalizēti apspriesti ekonomikas jautājumi un iespējami lieli, abpusēji izdevīgi Krievijas un ASV projekti.
Ušakovs arī norādīja, ka sarunās pieminēti Krievijas armijas "taustāmie panākumi" kaujas zonā, kā arī atzīts, ka sarunām jāpievēršas konflikta "pamatcēloņiem".
Situācija frontē
Neraugoties uz pastiprinātiem Krievijas raķešu un dronu triecieniem pa Ukrainas pilsētām, tostarp Kijevu, Krievijas sauszemes spēki lielāko daļu konflikta laika virzījušies uz priekšu ļoti lēni, ciešot milzīgus zaudējumus. Krievija joprojām kontrolē aptuveni vienu piektdaļu Ukrainas teritorijas — apgabalus, ko tā ieņēma 2022. gadā.
Kušners un Vitkofs jau vairākkārt apmeklējuši Krieviju, taču, tā kā Ukrainas gaisa telpa ir slēgta kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, pagaidām nav skaidrs, kā viņi no Maskavas dosies uz Kijevu.
Sarunas notiek laikā, kad Krievija un Ukraina pēdējos mēnešos ir pastiprinājušas gaisa uzbrukumus. Ukraina norāda, ka tai trūkst pārtvērējraķešu, lai atvairītu balistisko raķešu triecienus, savukārt Kijeva savus triecienus vērsusi galvenokārt pret Krievijas ekonomikas infrastruktūru, jo īpaši naftas objektiem.
