ASV un Krievija līdztekus miera sarunām apspriež vērienīgus biznesa darījumus
Pēc Reuters informācijas, ASV un Krievijas amatpersonas apspriež iespējamus darījumus ar “Lukoil” aktīviem un amerikāņu investoru iesaisti “Nord Stream” projektā. Šādi darījumi prasītu sankciju un politisku šķēršļu pārvarēšanu.
Paralēli diplomātiskajiem centieniem rast risinājumu karam Ukrainā ASV un Krievijas amatpersonas apspriež arī plašus ekonomiskus projektus. Kā vēsta aģentūra Reuters, sarunās ir nonākuši Krievijas naftas uzņēmuma “Lukoil” ārvalstu aktīvi, kā arī iespējama amerikāņu investoru dalība “Nord Stream” gāzesvadu projektā.
“Lukoil” aktīvi
Par iespējamo darījumu iepriekš ziņojis arī laikraksts “The New York Times”. Tas attiecas uz uzņēmuma aktīvu portfeli vairākās pasaules valstīs, kurā ietilpst naftas atradnes, pārstrādes rūpnīcas un degvielas uzpildes stacijas. Lai darījums notiktu, būtu vajadzīgs gan ASV valdības, gan Kremļa apstiprinājums.
Sarunas par “Lukoil” esot norisinājušās jau vairākus mēnešus. Pēc “The New York Times” datiem, Vladimirs Putins šo tēmu septembrī apsprieda ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru. Kā iespējamie pircēji minēti investori no ASV un Tuvajiem Austrumiem. Laikraksts gan nav atradis pazīmju, ka Vitkofs vai Kušners paši no darījuma gūtu personīgu peļņu.
“Nord Stream”
Sarunas skar arī “Nord Stream” gāzesvadus, pa kuriem agrāk Krievijas dabasgāze nonāca Eiropā. Apspriests, vai projektā varētu iesaistīt amerikāņu investoru, tādējādi radot iespējas atjaunot cauruļvadu darbību. Tam pretī stāv sankcijas un vairāku Eiropas valstu, īpaši Vācijas, iebildumi.
Reuters informē, ka sarunas notiek starp augsta ranga ASV un Krievijas pārstāvjiem, tostarp Trampa komandas locekļiem un Krievijas sarunu vedēju Kirilu Dmitrijevu. Aģentūra uzsver, ka vienošanās nebūt nav garantēta un cauruļvadu darbības atjaunošana nav izšķirta.
Ietekme uz miera sarunām
Iespējamie darījumi liek uzdot jautājumus, kā ekonomiskā sadarbība ietekmēs plašākās sarunas par kara beigšanu Ukrainā. Apspriestie projekti rāda, ka līdzās politiskajiem jautājumiem sarunās arvien nozīmīgāku vietu ieņem ekonomiskās intereses. Šādas iespējas tiek saistītas ar ideju, ka bizness varētu palīdzēt radīt pamatu plašākai vienošanās panākšanai.
