ASV un Krievija panāk ANO sarunās mīkstinātus noteikumus ar mākslīgo intelektu darbināmiem ieročiem
ASV un Krievijas delegācijas ANO Ženēvas sarunās panāca, ka no globālā nolīguma par autonomajiem ieročiem projekta izņemtas prasības par cilvēka kontroli un ētikas normām. Cilvēktiesību organizācijas brīdina par risku, ka lēmumus par dzīvību un nāvi varētu pieņemt mašīnas.
Britu laikraksts The Washington Post ar atsauci uz avotiem diplomātu aprindās vēsta, ka ASV un Krievija kopīgi panākušas mīkstinātus noteikumus, kas regulētu ar mākslīgo intelektu (MI) darbinātus ieročus. Informāciju pārpublicēja Deutsche Welle, atsaucoties uz Washington Post.
Runa ir par ANO sanāksmi septembra sākumā Ženēvā, kur simtiem diplomātu apsprieda pirmo globālo nolīgumu par autonomo masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu. Sarunu pēdējā dienā ASV un Krievijas pārstāvji slēgtā sēdē 15 stundu garumā strādājuši pie dokumenta teksta.
Avoti norāda, ka no nolīguma projekta tika izņemtas normas par šādu ieroču uzticamību un prognozējamību, kā arī prasība ievērot ētikas apsvērumus, izmantojot MI sistēmas militāriem nolūkiem. Turklāt Krievijas un ASV diplomāti panāca, ka no galīgās versijas svītrots nosacījums, kas paredzēja, ka cilvēkam jāpārbauda MI identificēti militāri mērķi, pirms tiek veikts uzbrukums.
Slēgtā sēde notika bez ANO kamerām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piedalīšanās. Izmaiņas tekstā tika ieviestas tik ātri, ka citi sanāksmes dalībnieki nespēja sekot labojumu procesam.
Kritika no cilvēktiesību aizstāvjiem
Organizācijas Human Rights Watch ieroču nodaļas direktora vietniece Veriti Koila (Verity Coyle) norādīja, ka noteikumu mīkstināšana nozīmēs, ka mašīnas varēs pieņemt lēmumus par dzīvību un nāvi bez cilvēka kontroles. Viņa piebilda, ka tas novedīs pie lielāka civiliedzīvotāju bojāgājušo skaita, mazākas atbildības par kara noziegumiem un riskantākas, automatizētas karadarbības izplatības.
Pašlaik ANO sarunām nav juridiski saistoša spēka — valstis vēl izvērtē, vai nolīguma projektu turpmāk varētu pārvērst formālā mandātā vai starptautiskā līgumā. Nākamā valstu tikšanās plānota novembrī Ženēvā.
- gada decembrī ANO Ģenerālā Asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma pirmo rezolūciju par nāvējošiem autonomiem ieročiem, kas kļuva par pamatu globālā nolīguma izstrādei. Pret rezolūciju tolaik balsoja vien trīs valstis — Krievija, Baltkrievija un Ziemeļkoreja.
Washington Post atgādina, ka ASV militārie spēki jau izmantojuši uzņēmuma Anthropic MI, lai kara pirmajās 24 stundās ar Irānu atrastu un veiktu triecienus pret gandrīz 1000 mērķiem. Arī Izraēla plaši lieto MI militārajās operācijās Gazas sektorā.
