ASV un Krievija pēc ziņām apspriež amerikāņu investora iesaisti “Nord Stream” projektā
Aģentūra “Reuters” vēsta, ka ASV un Krievijas amatpersonas sarunās skārušas iespēju piesaistīt amerikāņu investoru “Nord Stream” gāzes cauruļvadiem. Baltais nams norāda, ka pēdējā laikā šādas sarunas nav notikušas, bet Vācija atjaunošanai nepiekrīt.
Augsta ranga ASV un Krievijas amatpersonas ir apspriedušas iespēju “Nord Stream” gāzes cauruļvadu projektā iesaistīt amerikāņu investoru, vēsta aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz informētiem avotiem. Pa šiem cauruļvadiem līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā gāze tika piegādāta Vācijai.
Sarunās, kā norāda avoti, piedalījušies Krievijas prezidenta padomnieks Kirils Dmitrijevs un ASV prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners. Kušners cenšas panākt pamieru starp Krieviju un Ukrainu un uzskata, ka uzņēmējdarbība ir svarīgs miera atjaunošanas elements. Šāda vienošanās ļautu amerikāņu investoriem pēc kara beigām gūt peļņu no gāzes piegādēm Eiropai. Pēdējās nedēļās abi tikušies Maskavā un Ņujorkā; divi avoti min, ka nav skaidrs, cik detalizēti tika runāts par “Nord Stream”, taču jautājums joprojām esot darba kārtībā.
Baltā nama un Berlīnes nostāja
Baltā nama pārstāvis uzsvēra, ka jebkāda vienošanās būtu jānoslēdz ar ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporāciju (DFC) un Finanšu ministriju, un tai jāsniedz labums ASV nodokļu maksātājiem un uzņēmumiem. Viņš piebilda, ka pēdējā laikā sarunas par “Nord Stream” nav notikušas.
Kāda ASV amatpersona uzskata, ka šķēršļu dēļ līgums vidējā termiņā ir maz ticams. Cauruļvadiem piemērotas ASV un ES sankcijas, tāpēc to atjaunošana būtu pretrunā spēkā esošajiem ierobežojumiem. Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrijas pārstāve norādīja, ka valsts ir atradusi alternatīvus piegādātājus, bet darbības atsākšanai nepieciešama valdības piekrišana, ko Berlīne nevēlas sniegt.
Politiskās domstarpības Vācijā
Bundestāga deputāts Mihaēls Kellners, kurš pēc iebrukuma bija atbildīgs par Vācijas enerģētikas politiku, brīdināja par “netīru darījumu”, par ko Eiropai nāksies dārgi maksāt. Savukārt partija “Alternatīva Vācijai” atbalsta cauruļvadu darbības atsākšanu, un Dmitrijevs nākamā gada sākumā plāno tikties ar tās vadību.
“Lukoil” aktīvi
Pēc “Reuters” avotu datiem, Kušners un Dmitrijevs apsprieduši arī vairāku “Lukoil” aktīvu, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcu un degvielas uzpildes staciju, pārdošanu. Tos iegādātos konsorcijs ar DFC, kā arī Kataras un Apvienoto Arābu Emirātu investoriem, bet ASV atceltu attiecīgās sankcijas. Baltā nama pārstāvis apstiprināja sarunas par avansa maksājumu un ASV daļu peļņā.
