ASV vēlas Sīrijas iejaukšanos, bet Damaska signalizē diplomātiju

ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt aicinājis Sīriju uzņemties vadošo lomu proirāniešu Libānas grupējuma Hezbollah atbruņošanā. Tomēr Sīrija pretojas šai idejai, un tās ārlietu ministra Asaada al-Šaibani lēmums trešdien Beirūtā tikties ar Libānas parlamenta spīkeri un galveno Hezbollah sabiedroto Nabihu Berri liecina par citādu nostāju.

Sīrijas prezidents Ahmeds al-Šaraa nevēlas militāru operāciju pār robežu, neskatoties uz valdības nepatiku pret Hezbollah, kas atbalstīja bijušo režīmu. Tikšanās ar Berri, pēc analītiķu domām, liecina, ka Damaska vēlas sadarboties ar visām Libānas politiskajām grupām, tostarp Hezbollah tuvāko bloku.

Libānas un Sīrijas attiecības vēsturiski ir sarežģītas. Sīrija okupēja Libānu no 1976. līdz 2005. gadam, bet pēc Asada režīma krišanas 2024. gada decembrī radās iespēja pārcirst veco saišu mezglus. Pašlaik attiecības ir delikātā pārejas posmā, bez iepriekšējās dominances vai pilnīga pārrāvuma.

Hezbollah, kuru Izraela 2024. gadā novājināja, joprojām ir spēcīgs militārs spēks. Sīrijas valdība noraida iejaukšanos, jo tas varētu izraisīt plašāku reģionālo konfliktu. Analītiķi norāda, ka Damaska nevēlas kļūt par instrumentu ASV vai Izraelas projektam, kas varētu aizdedzināt iekšēju Libānas konfliktu.

Vizītes laikā al-Šaibani tikās arī ar Libānas prezidentu un premjerministru, bet tikšanās ar Berri bija visatklājošākā. Tā parāda praktisku pārorientēšanos, atzīstot šiītu lomu Libānā un piedāvājot atbalstu iekšējam dialogam.