ASV vidustermiņa vēlēšanās demokrāti guvuši lielāko vairākumu pārstāvju palātā pēdējās desmitgadēs
ASV Demokrātu partija vidustermiņa Kongresa vēlēšanās ieguvusi vismaz 258 no 435 vietām Pārstāvju palātā, un tā ir spēcīgākā partijas rezultāts kopš 1992. gada. Demokrāti kontrolēs arī Senātu, tāpēc Trampa pēdējos divos prezidentūras gados viņa rīcības brīvība var būtiski sašaurināties.

ASV vidustermiņa Kongresa vēlēšanās Demokrātu partija ieguvusi vismaz 258 vietas no 435 Pārstāvju palātā, kas ir viena no Kongresa palātām. Partija ir pārņēmusi 44 vietas no republikāņiem, un tas ir tās labākais rezultāts vispārējās vēlēšanās kopš 1992. gada. Rezultāts nozīmē, ka no janvāra demokrāti kontrolēs abas Kongresa palātas, un prezidenta Donalda Trampa pēdējos divos amatā pavadītajos gados viņa rīcības brīvība var kļūt ievērojami šaurāka.
Pēdējo uzvaru partija guva Ziemeļkarolīnā, kur demokrāts Čaks Hubards pieveica pieredzējušo republikānieti Virdžīniju Foksu. Vēl nav noteikti četru apgabalu rezultāti: Minesotā un Tenesī joprojām gaida iznākumu, bet divos Luiziānas apgabalos decembrī notiks otrās kārtas balsojums. Republikāņi paturēs ne vairāk kā 177 vietas, kas ir viena no mazākajām viņu frakcijām palātā pēdējās desmitgadēs. Demokrātu ieguvums pārsniedz 2018. gada vidustermiņa vēlēšanu rezultātu, kad partija Trampa pirmajā prezidentūrā ieguva 40 vietas. Senātā demokrātiem ir 56 vietas.
Avots norāda, ka vēlētāju neapmierinātību veicināja dzīves dārdzība, karš Irānā un apgalvojumi par korupciju Trampa administrācijā.
Plāni pirmajiem 100 dienām
Demokrāti gatavo plašu darba kārtību pirmajām 100 dienām, akcentējot mājsaimniecību finanses, veselības aprūpi un valdības atbildību. Viņi vēlas atcelt republikāņu veiktos Medicaid samazinājumus un atjaunot Pieejamās aprūpes likuma nodokļu atvieglojumus, kuru termiņš beidzies. Partija plāno izmantot arī Kongresa izmeklēšanas pilnvaras, lai pārbaudītu Trampa administrāciju, tostarp prezidenta un viņa ģimenes finanšu intereses.
Demokrātu līderis Hakims Džefrijs, domājams, kļūs par pirmo melnādaino Pārstāvju palātas spīkeru, kad jaunais Kongress sanāks 2027. gada 3. janvārī. Atšķirībā no aizejošā republikāņu spīkera Maika Džonsona, kuram bija grūti vadīt niecīgu vairākumu, Džefrijam būs lielāka rīcības brīvība, risinot domstarpības starp partijas progresīvo un mēreno spārnu. Džefrijs nav izslēdzis arī trešo impīčmenta mēģinājumu pret Trampu.
Spriedze ar Balto namu
Baltais nams reaģējis asi, norādot, ka daļa plānoto izmeklēšanu varētu būt uzskatāma par kriminālu rīcību. Republikāņu mazākuma līdera amatam izvēlēts Džims Džordans no Ohaio, kurš solījis cīnīties par amerikāņu ģimenēm un atgūt pozīcijas pirms 2028. gada vēlēšanām. Tā kā Tramps joprojām vada Balto namu, lielākie likumprojekti var saskarties ar prezidenta veto.

