Augsti Ukrainas amatpersonas atdod Polijas apbalvojumus Otrā pasaules kara strīda dēļ
Augstas Ukrainas amatpersonas paziņojušas par Polijas apbalvojumu atdošanu pēc tam, kad prezidents Zelenskis tika atņemts no Polijas augstākā goda apbalvojuma Otrā pasaules kara slaktiņu strīdā.
Sestdien Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs, vēstnieks Polijā Vasils Bodnars un ārlietu ministrs Andrijs Sibilha paziņoja, ka atsakās no Polijas piešķirtajiem apbalvojumiem. Šis solis sekoja pēc tam, kad Polijas prezidents Karols Navrockis piektdien paziņoja, ka atņem Zelenskim Baltā ērgļa ordeni, ko viņam 2023. gadā piešķīra bijušais prezidents Andžejs Duda par nopelniem drošības, noturības un cilvēktiesību aizsardzībā.
Strīda cēlonis ir Zelenska 26. maija dekrēts, ar kuru viņš nosauca militāru vienību par Ukrainas nemiernieku armiju (UPA) — grupu, kas darbojās 20. gadsimta 40. un 50. gados. UPA ir apsūdzēta poļu masu slepkavībās Otrā pasaules kara laikā. Navrockis sociālajos medijos norādīja, ka lielākajai daļai poļu UPA paliek formējums, kas atbildīgs par nežēlīgiem noziegumiem pret Polijas Republikas pilsoņiem, taču uzsvēra, ka lēmums neietekmēs Polijas atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju.
Ukrainas amatpersonas kritizēja lēmumu kā tādu, kas spēlē Krievijas rokās. Budanovs Telegrammā rakstīja, ka tas ir „nedraudzīgs solis pret mūsu tautu” un „dāvana Maskavas agresoram”. Sibilha to nosauca par „stratēģisku kļūdu”, bet Bodnars — par „īpaši sāpīgu” laikā, kad Ukraina atvaira Krievijas uzbrukumus.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Navrocka politiskais sāncensis, piektdien aicināja abas puses „nomierināt spriedzi”, norādot, ka konflikts starp Poliju un Ukrainu „priecē Putinu un šokē mūsu sabiedrotos”. UPA karoja gan pret nacistu Vāciju, gan padomju spēkiem, bet tiek apsūdzēta arī poļu masveida slepkavībās nacistu okupētajās teritorijās. Ukrainas puse norāda, ka UPA un Polijas pagrīdes spēki veica liela mēroga uzbrukumus un atriebības akcijas, kas izraisīja civiliedzīvotāju bojāeju abās pusēs.
