Augusta vētra atklāj ūdenssaimniecību vājās vietas – trūkst ģeneratoru un skaidru noteikumu
Augusta vētras laikā daudzi ūdenssaimniecību uzņēmumi Latvijā saskārās ar elektrības un sakaru pārtraukumiem, atklājot, ka nozarei trūkst gatavības ārkārtas situācijām. Eksperti norāda, ka tuvāko 10–15 gadu laikā nozarē būtu jāinvestē aptuveni divi miljardi eiro.
Augusta vētra pārbaudīja Latvijas ūdenssaimniecību uzņēmumu spēju darboties krīzes apstākļos. Daļai uzņēmumu pēc negaisa nācās vien izvērtēt notikušo, citiem bija jārisina nopietnas problēmas, jo elektrības un mobilo sakaru pārtraukumi būtiski ietekmēja pakalpojumu nepārtrauktību.
Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus norāda, ka valstī vēl trūkst skaidru prasību par to, cik ilgi un kādā apjomā uzņēmumiem jāspēj pašiem nodrošināt ūdensapgādi un notekūdeņu novadīšanu krīzes laikā. Šobrīd par to notiek diskusijas starp ministrijām un institūcijām.
Trūkst ģeneratoru un cilvēkresursu
Dejus lēš, ka nozarē pietrūkst apmēram 1300 ģeneratoru, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbu elektrības pārtraukumu laikā. Tas, cik labi uzņēmums bija sagatavojies, bieži atkarīgs no vadītāja neatlaidības pārliecināt pašvaldību un regulatoru par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Dažviet iedzīvotāji atslēgumu ietekmi nemaz nejuta, citur ūdeni vairākas dienas nācās piegādāt ar mucām. Papildu izaicinājums bija arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības nodrošināšana, jo tām nepieciešami lieljaudas ģeneratori un degvielas rezerves.
Nepieciešami lieli ieguldījumi
Pēc Dejus aplēsēm, tuvāko 10–15 gadu laikā nozarē būtu jāinvestē aptuveni divi miljardi eiro, lai izpildītu Eiropas un nacionālā līmeņa prasības par notekūdeņiem, dzeramo ūdeni, kiberdrošību un noturību. Nozares kopējais gada apgrozījums ir apmēram 160 miljoni eiro. Pašlaik Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Eiropas Komisiju veic pētījumu par nozares attīstības finansēšanas iespējām.
Vietējs piemērs – Limbaži
Limbažu novadā vēl jāizbūvē centralizētie kanalizācijas un ūdensapgādes tīkli bijušajās dārziņu teritorijās, tostarp Skultes pagastā, kur šāds projekts varētu izmaksāt aptuveni 1,4 miljonus eiro. SIA "Limbažu siltums" pavasarī par 30 000 eiro izbūvēja jaunus pieslēgumus Kaupiņciemā, taču uzņēmums var segt vien daļu no jaunu pieslēgumu izmaksām.
