Austrālijā strauji aug datu centru skaits, taču iedzīvotāji baidās par ūdeni un elektrību
Austrālija kļuvusi par pievilcīgu galamērķi datu centru būvniecībai, taču strauja izaugsme raisa bažas par enerģijas un ūdens patēriņu, kā arī ietekmi uz apkārtējām kopienām. Vietējie iedzīvotāji un vides organizācijas prasa apturēt tālāku attīstību, kamēr valdība uzsver ekonomisko nepieciešamību.
Austrālija pēdējos gados kļuvusi par vienu no pasaulē pievilcīgākajiem galamērķiem datu centru būvniecībai, ko sekmē lēta zaļā enerģija, dabasgāzes rezerves un pieejamā zeme. Šobrīd valstī darbojas 162 datu centri, bet plānoti vēl 90, ar kopējām investīcijām aptuveni 155 miljardu Austrālijas dolāru apmērā. Sidnejas rietumu daļā tiek plānots viens no pasaules lielākajiem datu centriem, savukārt Marsdenas parkā jau top lielākais šāda veida objekts Dienvidu puslodē.
Strauja pieauguma iemesls ir mākslīgā intelekta popularitātes eksplozija pēc ChatGPT parādīšanās 2022. gadā. Eksperti norāda, ka bez datu centru infrastruktūras valsts riskē kļūt tikai par citu izstrādāto tehnoloģiju lietotāju, nevis pašai veidot AI nozari. Daļa ekonomistu uzskata, ka tieši šī investīciju plūsma pēdējos gados palīdzējusi Austrālijai izvairīties no recesijas.
Tomēr enerģētikas un vides eksperti brīdina, ka valstij trūkst jaudas, lai apmierinātu jauno datu centru milzīgo elektrības un ūdens pieprasījumu. Prognozēts, ka bez jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas elektrības cenas Jaundienvidvelsā līdz 2035. gadam varētu pieaugt par 26%. Pastāv bažas, ka pieprasījums pēc nepārtrauktas enerģijas piegādes veicinās jaunu ogļu un gāzes elektrostaciju būvniecību. Datu centri patērē arī milzīgu ūdens daudzumu dzesēšanai — daži līdz 40 miljoniem litru dienā, un līdz 2035. gadam tie varētu izmantot pat ceturto daļu Sidnejas dzeramā ūdens.
Jūlijā premjerministrs Entonijs Albanēzi paziņoja par jaunu tiesisko regulējumu, kas liks lielajiem datu centriem garantēt elektroapgādi un ierobežot ūdens patēriņu, taču likums, kas stāsies spēkā 2027. gadā, attieksies tikai uz jauniem projektiem.
Sidnejas priekšpilsētā Lein Kovā vietējie iedzīvotāji sūdzas par datu centru radīto troksni un baiļojas par turpmāku būvniecību tuvu mājām un skolai. Vietējās varas pārstāvji un vides organizācijas pieprasa pauzi jaunu projektu apstiprināšanā. Bažas rada arī vietējo uzņēmumu piespiedu pārcelšanās, kas varētu izraisīt darbavietu zaudēšanu, savukārt kritiķi norāda, ka nav skaidrs, kādam patiesam labumam kalpo daļa no šī mākslīgā intelekta infrastruktūras.
