Austrālijas centrālā banka ceturto reizi šogad paaugstina procentu likmi līdz 15 gadu maksimumam

Lēmums

Austrālijas Rezervju banka (RBA) otrdien, 29. septembrī, nolēma paaugstināt naudas tirgus (cash rate) mērķa likmi par 25 bāzes punktiem līdz 4,6 procentiem, liecina bankas paziņojums presei. Kā norāda ABC News, šis ir jau ceturtais likmes kāpums šogad, un lēmums padomē pieņemts vienbalsīgi. Izdevums SMH.com.au piebilst, ka jaunā likme ir augstākā pēdējo 15 gadu laikā un otrā augstākā starp attīstītajām pasaules ekonomikām, aiz Islandes.

Kāpēc likme tiek celta

RBA paziņojumā skaidro, ka inflācija joprojām ir paaugstināta un daži no augustā minētajiem riskiem sāk piepildīties — konflikts Tuvajos Austrumos ir paplašinājies, kas cēlis pasaules enerģijas cenas, savukārt pieprasījums pēc mākslīgā intelekta tehnoloģijām dzen augšup tehnoloģiju preču cenas visā pasaulē. Bankas ieskatā uzņēmumi izjūt izmaksu spiedienu un vai nu jau ceļ cenas, vai plāno to darīt. Pēc RBA prognozēm, tā sauktā "trimmed-mean" inflācija paliks virs 2–3% mērķa vidus līdz pat 2028. gada vidum, ziņo SMH.

Vienlaikus ekonomikas izaugsme palēninājusies, kaut jūnija ceturksnī tā bijusi nedaudz spēcīgāka par gaidīto. Mājokļu cenas kritušās lielākajā daļā lielo pilsētu, un jaunu mājokļu kredītu skaits manāmi samazinājies, kamēr darba tirgus nedaudz atslābis.

Ietekme uz mājsaimniecībām

ABC News norāda, ka likmes kāpums visspēcīgāk skar hipotēku maksātājus, taču ietekmē arī īrniekus, uzkrājumu turētājus un auto vai patēriņa kredītu ņēmējus. Commonwealth Bank ekonomiste Belinda Allena skaidro, ka augstākas likmes padara aizņemšanos dārgāku un uzkrāšanu pievilcīgāku, tādējādi bremzējot mājsaimniecību tēriņus un palīdzot atgriezt inflāciju pie RBA 2–3% mērķa. SMH piebilst, ka šī likmju celšanas kārta iedzīvotājiem būs jūtamāka nekā 2023. gadā, jo fiksēto likmju hipotēku īpatsvars kopš tā laika sarucis no aptuveni 40% līdz vien 5%.

Politiskās sekas

SMH raksta, ka premjerministram Entonijam Albanēzem būs grūtāk atkārtot iepriekšējo vēlēšanu izdevumu stratēģiju, jo valsts budžets ir izsmelts. Neatkarīgais ekonomists Kriss Ričardsons un UNSW profesors Ričards Holdens kritizē valdību par tēriņu politiku, tostarp Holdens pārmetis valdībai "400 miljardu dolāru fiskālā pārpalikuma izšķērdēšanu". RBA vadītāja Mišela Bulloka savukārt norādījusi, ka inflācija bijusi augsta jau pirms kara Tuvajos Austrumos, un konflikts to vēl pastiprinājis caur degvielas un mēslojuma cenām.

Kas tālāk

Analītiķu viedokļi par nākamajiem soļiem atšķiras — Westpac, NAB un CBA neprognozē jaunu kāpumu līdz gada beigām, bet ANZ, HSBC un UBS pieļauj vēl vienu paaugstinājumu novembrī. RBA nākamo lēmumu paziņos 3. novembrī.