Austrijas eiroparlamentāriete runā par kailfotogrāfiju dziļviltojumiem un prasa ES rīcību

Austrijas Zaļo partijas Eiropas Parlamenta deputāte Lena Šilinga (Lena Schilling) publiski stāstījusi par pieredzi, kad internetā bez viņas piekrišanas izplatīti mākslīgā intelekta radīti attēli, kuros viņa attēlota kaila. Viņa aicina Eiropas Savienību (ES) rīkoties, jo jauns ziņojums liecina, ka seksualizēta ar mākslīgo intelektu radīta satura mērķis kļuvis katrs sestais Eiropas Parlamenta deputātes.

Šilinga pērn mēnesī uzzināja par saviem dziļviltojumiem, kad tos viņai norādīja Berlīnē bāzētais domnīcas centrs Agora Digitale Transformation (ADT). Atverot saites, viņa ieraudzīja kadrus no vienas no savām pirmajām preses konferencēm, kuros apģērbs bija digitāli noņemts. Viņa atzina, ka juties nepatīkami pārsteigta un aizvainota, atceroties, cik rūpīgi gatavojusies šim pasākumam.

Ziņojuma dati

ADT ziņojums nosaka, ka ar seksualizētiem dziļviltojumiem skarti 50 Eiropas Parlamenta deputāti, no tiem 46 ir sievietes. Domnīca to raksturo kā sistēmisku apdraudējumu sievietēm Eiropas politikā. Agrākā ADT pētījumā konstatēts, ka cietušas 138 parlamentārietes no 22 ES valstīm, bet sievietes ar dziļviltotu pornogrāfiju saistītas 33 reizes biežāk nekā vīrieši kolēģi.

Šilinga šo parādību dēvē par digitālu vardarbību pret sievietēm, kas pieskaitās jau tā plašajam seksistiskas vardarbības un uzmākšanās apjomam politikā. Viņasprāt, tas apdraud demokrātiju, jo sievietes var atteikties no publiskās dzīves. Daļa citu skarto deputāšu baidoties runāt atklāti, taču viņa uzsver, ka kauns nav jājūt cietušajām.

Vēstule ES amatpersonām

Šilinga kopā ar Vācijas zaļo eiroparlamentārieti Terī Reintki (Terry Reintke) uzsākusi vēstuli ES, ko parakstījuši 119 deputāti. Tajā prasīts, lai plānotajam aizliegumam lietotnēm un vietnēm, kas ar mākslīgo intelektu „izģērbj” sievietes, un kas ES spēkā stāsies 2. decembrī, tiktu pievienoti izpildes mehānismi. „Aizliegums uz papīra nevienu neaizsargā, kamēr tas netiek īstenots,” teikts vēstulē.

Šilinga cer, ka valstu iestādes novērsīs nepilnības, kas ļautu šīm lietotnēm turpināt darboties ES, un ka dalībvalstis stingrāk rīkosies pret tehnoloģiju uzņēmumiem.