Badenoch prasa aizsardzības izdevumus 3% no IKP jau līdz 2030. gadam

Konservatīvo partijas līdere Kemi Badenoch uzstājās ar runu par aizsardzību Londonā, aicinot valdību paātrināt militāro izdevumu palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta jau līdz 2030. gadam. Runas ievadu sniedza jaunais ēnu kanclers Endrū Grifits, savukārt klātesošo vidū bija arī ēnu darba un pensiju sekretāre Helēna Vaitlija.

Badenoch runā uzsvēra pieaugošos drošības riskus – kiberuzbrukumus, Krievijas dronu incidentus pie Leipcigas lidostas un iespējamību, ka Krievija tuvāko gadu laikā varētu uzbrukt kādai NATO dalībvalstij. Viņa minēja Poliju kā pozitīvu piemēru ar tās 300 000 karavīru lielo armiju un pauda pārliecību, ka pietiekami lieli izdevumi atturētu potenciālos pretiniekus.

Politiskais konteksts

Jautājums par aizsardzības finansējuma tempu ir kļuvis par strīdus punktu arī valdošajā Leiboristu partijā. Bijušais aizsardzības sekretārs Džons Hīlijs vasarā atkāpās no amata, nepiekrītot premjera Kīra Stārmera nevēlēšanās apņemties sasniegt 3% mērķi līdz 2030. gadam. Tagad, kad Endijs Bērnhems viņu iecēlis par kancleru, valdības nostāja ir mainījusies uz mērenāku mērķi – 3,5% no IKP līdz 2035. gadam.

Badenoch runā finansējuma avoti tika ieskicēti neskaidri – daļēji plānots ietaupīt, samazinot sociālā nodrošinājuma izdevumus, kā arī paļaujoties uz līdzekļiem no vēl nenoslēgta līguma par Čagosas salām. Viņa arī pieminēja vairākus nodokļus, kurus plānotu atcelt vai samazināt, taču neminēja izmaiņas tā sauktajā "trīskāršā slēdzenē" pensiju sistēmā. Uz jautājumu, vai valsts virzās uz karu, Badenoch atbildēja apstiprinoši.