Bahreinas tiesa piespriedusi 64 cilvēkiem, galvenokārt šiītu garīdzniekiem, mūža ieslodzījumu par it kā Irānas atbalstītu sazvērestību
Bahreinas tiesa pirmdien piesprieda mūža ieslodzījumu 64 apsūdzētajiem, galvenokārt šiītu garīdzniekiem, par iespējamu Irānas atbalstītu mēģinājumu gāzt valdību. Cilvēktiesību organizācijas norāda uz spīdzināšanas apgalvojumiem, Bahreina tos noraida.

Bahreinas tiesa pirmdien, 2026. gada 16. novembrī, piesprieda mūža ieslodzījumu 64 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa ir šiītu garīdznieki. Viņus atzina par vainīgiem iespējamā sazvērestībā gāzt valdību ar Irānas atbalstu. Vēl piecas personas saņēma 15 gadu cietumsodu. Tā paziņojusi Lielbritānijā bāzētā organizācija Bahrain Institute for Rights and Democracy (BIRD). Lieta ir nozīmīga, jo Bahreinā, kur dzīvo šiītu vairākums, bet valda sunnītu karaļa dzimta, tā saasina spriedzi ar Irānu.
Apsūdzības un sodi
BIRD datiem, notiesāti visi 69 apsūdzētie, tostarp 60 šiītu garīdznieki. Starp tiem, kas saņēma mūža sodu, ir šeihs Isa Kasims (Isa Qassim), ietekmīgs Bahreinas šiītu kopienas reliģiskais līderis, kurš dzīvo Irānā. Viņš bija viens no 13 apsūdzētajiem, kuru lietu izskatīja bez viņu klātbūtnes.
Prokurori apgalvoja, ka apsūdzētie izveidojuši un vadījuši teroristisku grupu, kas saistīta ar Irānas Islāma revolucionāro gvardi. Viņus apsūdzēja arī naudas vākšanā bez atļaujas un mošeju, sprediķu un labdarības organizāciju izmantošanā, lai veicinātu uzticību Irānas vadībai. Tiesa dažiem apsūdzētajiem piemēroja 100 000 Bahreinas dinaru (240 000 eiro) naudas sodu un nolēma konfiscēt vairāk nekā 8 miljonus dinaru (19,2 miljonus eiro) labdarības vajadzībām.
Spīdzināšanas apgalvojumi
Pirms sprieduma 20 cilvēktiesību organizācijas, tostarp Amnesty International un Human Rights Watch, aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu par spīdzināšanu un neņemt vērā ar vardarbību iegūtas atzīšanās. Apsūdzētie esot stāstījuši par ilgstošu acu aizsiešanu, miega atņemšanu un draudiem viņiem un ģimenēm. Daži teica, ka tikuši nopratināti bez advokātiem un spiesti parakstīt paziņojumus, ko nedrīkstēja izlasīt. Aizstāvjiem neesot ļāvuši saņemt lietas materiālu kopijas.
Bahreinas prokuratūra apgalvo, ka ievērojusi apsūdzēto tiesības, advokāti piedalījušies sēdēs un varējuši iepazīties ar pierādījumiem. BIRD norāda, ka spriedumu pēc prokuroru lūguma pasludināja agrāk nekā plānots — 22. novembra vietā pirmdien.
Reakcijas
Irānas ārlietu ministrija otrdien nosodīja spriedumu kā cilvēktiesību pārkāpumu un noliedza saikni ar apsūdzētajiem. Bahreina kritiku noraidīja, norādot, ka tiesas vērtē noziedzīgus nodarījumus, nevis reliģiskos uzskatus. Ceturtdien Persijas līča sadarbības padomes ģenerālsekretārs Jasems Mohameds Albudaivi pauda uzticību Bahreinas tiesu sistēmai un apsūdzēja Irānu iejaukšanās valsts iekšējās lietās.
Bahreinā atrodas ASV Kara flotes Piektā flote, un Irānas kara laikā valsts bijusi Teherānas raķešu un dronu uzbrukumu mērķis. Maijā un jūnijā varasiestādes aizturēja desmitiem šiītu garīdznieku un runātāju.


