Balkonu stāvoklis padomju laika mājās – bažas pēc nesenās avārijas Rīgā

Nesen Rīgā, Staiceles ielā, daudzdzīvokļu ēkai nogruva sestā stāva balkons, bojājot arī divus zemākos. Lai arī negadījumā cietušo nebija, tas atgādinājis par riskiem, ko rada novecojušas konstrukcijas.

Padomju laikā būvētās mājas joprojām veido ievērojamu daļu no Latvijas dzīvojamā fonda. Rīgas pašvaldība neapkopo atsevišķu statistiku par balkonu stāvokli, taču Pilsētas attīstības departaments informējis, ka pilsētā apzinātas vairāk nekā 160 bīstamas būves, tostarp daudzdzīvokļu mājas vai to daļas. Vairāk nekā 70 gadījumos noteikts ekspluatācijas aizliegums. Šie dati gan neattiecas tikai uz daudzdzīvokļu namiem, un prioritāra uzmanība tiek pievērsta koka ēkām pie galvenajām ielām.

Ekonomikas ministrija 2024. gadā sadarbībā ar būvekspertiem veikusi padziļinātu tehnisko izpēti 20 daudzdzīvokļu mājās, kas celtas laikā no 1963. līdz 1973. gadam Rīgā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē. Pētījums liecina, ka ēku nesošās konstrukcijas kopumā atbilst stiprības prasībām un ir drošas ekspluatācijai. Tomēr vairākās ēkās konstatēti atsevišķi bojājumi, kas gan neapdraud ēku, bet īpašniekiem būtu jānovērš. Īpašu uzmanību izpēte pievērsusi balkonu tehniskajam stāvoklim – atklāti gan nelieli defekti, gan arī balkoni pirmsavārijas stāvoklī, kur nepieciešama steidzama rīcība.

Par daudzdzīvokļu māju, balkonu un lodžiju uzturēšanu atbildīgi ir īpašnieki jeb kopība un pārvaldnieks. Ja tiek konstatēta bīstamība, pašvaldība var uzdot demontēt vai nostiprināt konstrukcijas. Ja īpašnieki nereaģē, iespējama piespiedu nauda vai aizvietotājizpilde, kad minimālos drošības pasākumus veic pašvaldība, izdevumus pēc tam piedzenot no īpašnieka.

Būvnormatīvs nosaka, ka daudzdzīvokļu mājām reizi desmit gados jāveic periodiskā tehniskā apsekošana, ko pasūta īpašnieki un veic sertificēts speciālists. Lēmumi par būvniecības jautājumiem, ko pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība, ir saistoši visiem.