Baltijā strauji kāpj elektrības cenas: "Latvenergo" min iemeslus

Novembra sākumā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs ir strauji augušas. Pirmdien, 9. novembrī, elektroenerģijas vidējā cena biržas "Nord Pool" Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 414,12 eiro par megavatstundu (MWh), jeb 0,414 eiro par kilovatstundu. Salīdzinājumam: 2025. gadā vidējā cena šajā apgabalā bija 85,72 eiro par MWh. Kāpuma iemeslus aģentūrai LETA skaidroja Latvijas valsts energokompānija AS "Latvenergo" un pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kam pieder valstij.

Cenu līmenis

Pirmdien maksimālā cena bija 669,01 eiro par MWh laikā no plkst. 17.45 līdz 18.00, bet zemākā – 218,98 eiro par MWh naktī. Otrdien, 10. novembrī, vidējā cena Latvijā būs 409,31 eiro par MWh. Atsevišķās dienās dienas vidējā cena Latvijā un Lietuvā pārsniegusi 300 eiro par MWh.

AST valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka novembra pirmajās deviņās dienās vidējā cena Latvijas vairumtirgū bija 278 eiro par MWh, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz oktobra vidējo līmeni.

Kāpuma iemesli

"Latvenergo" skaidro, ka augsto energoresursu cenu ietekme, ko lielā mērā izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos un piegāžu ierobežojumi, tirgū atspoguļojas arvien izteiktāk. Līdz šim to mīkstināja liela atjaunīgās enerģijas izstrāde. Tagad saules staciju izstrāde ir kritusies pat par 50%, savukārt vēja elektrostacijas šobrīd ražo būtiski mazāk nekā pagājušajā nedēļā, kaut arī to jaudas šogad pieaugušas par 59%. Daugavas pietece ir par trešdaļu zemāka nekā pērn, bet Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība ir 55%, pērn bija 85%.

Oktobrī saules un vēja stacijas Baltijā saražoja ap 40% patērētās elektroenerģijas, novembrī – ap 30%. Palielinās ražošana dārgākajās termoelektrostacijās, īpaši gāzes stacijās. Turklāt Latvijā un Lietuvā remontā ir vairāki bloki ar kopējo jaudu ap 1000 megavatu; tos plānots atjaunot darbā novembra otrajā pusē.

Baltijas valstis novembrī importējušas ceturto daļu nepieciešamās elektroenerģijas, galvenokārt no Ziemeļvalstīm, taču starpsavienojumu jauda ir nepietiekama, lai lētāks imports pilnībā aizstātu dārgo ražošanu. Daļa jaudas tiek rezervēta arī balansēšanas pakalpojumiem.

Ietekme uz klientiem

Cenu svārstības izjūt klienti ar biržas cenu līgumiem, savukārt tiem, kam ir fiksētas cenas līgumi, tās neietekmē.