Baltijas valstis aicina ES paātrināt Krievijas naftas importa aizliegumu
Igaunija, Latvija un Lietuva piektdien enerģētikas ministru sanāksmē aicinājušas Eiropas Savienību steidzami virzīt priekšlikumu par Krievijas naftas importa pakāpenisku izbeigšanu, norādot, ka bažas par enerģētisko krīzi Irānas karadarbības dēļ nav piepildījušās.
Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – piektdien notikušajā ES enerģētikas ministru sanāksmē aicinājušas Briseli paātrināt līdz šim atliktos plānus par Krievijas naftas importa aizliegumu. Kā vēsta laikraksts Financial Times, atsaucoties uz avotiem, valstis norāda, ka ES bažas par nopietnu enerģētisko krīzi, ko izraisījis karš Irānā, nav piepildījušās.
Kā zināms, pagājušā gada nogalē ES dalībvalstis vienojās, ka Eiropas Komisija iesniegs izskatīšanai jautājumu par aizliegumu, taču sarunas nonāca strupceļā pēc tam, kad februāra beigās uzliesmojušais karš lika slēgt Hormuza šaurumu, radot bažas par energoapgādes krīzi. Tomēr, ņemot vērā, ka ASV un Irāna vienojušās par pamiera pagarināšanu un satiksme šaurumā pakāpeniski atjaunojas, Baltijas valstis uzskata, ka tagad ir piemērots brīdis turpināt atteikšanos no Krievijas energoresursiem.
Pēc avotu teiktā, sanāksmē enerģētikas komisārs Dans Jergensens nekomentēja šos aicinājumus, bet Komisija apņēmās iesniegt priekšlikumu. Jāpiebilst, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir veikusi pasākumus, lai samazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem. Pēc Komisijas datiem, 2025. gadā Krievijas naftas imports veidoja tikai 2% no kopējā apjoma (salīdzinājumā ar 27% 2022. gada sākumā), tomēr tas joprojām bija 9,7 miljoni tonnu jēlnaftas. ES ir vienojusies par Krievijas gāzes pakāpenisku izslēgšanu līdz 2027. gada rudenim.
Tomēr amatpersonas atzīst, ka karš Irānā apturējis šo plānu virzību. Sākotnēji priekšlikumu par naftas aizliegumu bija plānots iesniegt 15. aprīlī, bet martā tas tika izņemts no Komisijas darba kārtības. Aizlieguma ieviešana var saskarties ar pretestību no tādām valstīm kā Ungārija un Slovākija, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas, kā arī no dalībvalstīm, kas cīnās ar augstām enerģijas cenām. Tomēr atsevišķas dalībvalstis nevar uzlikt veto šim pasākumam.
Piektdien Eiropas Komisija paziņoja, ka naftas produktu tirgus ir 'parādījis dzīvotspēju un noturību', neraugoties uz brīdinājumiem, ka aprīlī Eiropā aviācijas degvielas rezerves būtu pietikušas tikai dažām nedēļām. Pēc sanāksmes Jergensens norādīja, ka situācija Tuvajos Austrumos padarīs 'iespējamāku', ka Eiropa vasarā izvairīsies no deficīta, tomēr viņš piebilda: 'Mums jāatzīst, ka pat tad, ja vienošanās tiks panākta, atgriešanās normālā stāvoklī naftas tirgū prasīs vairākus mēnešus, bet gāzes tirgū – vairākus gadus.'
