Baltijas valstis degvielas sadārdzinājumam izvēlējušās atšķirīgus risinājumus
Lai mazinātu degvielas cenu kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju maciņu un inflāciju, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības ieviesušas dažādus īstermiņa pasākumus. Lietuvā un Latvijā atbalsts plānots līdz 2026. gada beigām.
Degvielas dārdzība šogad skārusi visas trīs Baltijas valstis: Latviju, Lietuvu un Igauniju. Lai ierobežotu cenu kāpumu, mazinātu slogu iedzīvotāju maciņam un nepieļautu straujāku inflāciju (vispārēju cenu kāpumu ekonomikā), katras valsts valdība izvēlējusies savādāku īstermiņa risinājumu. Par to raksta ziņu portāla Delfi sadaļa "Delfi Bizness", kas apskata arī akcīzes nodokļa samazinājuma līdzšinējo efektu un to, cik degviela varētu izmaksāt, ja šis samazinājums tiktu atcelts.
Atbalsts spēkā līdz gada beigām
Lietuvā un Latvijā pašlaik darbojas atšķirīgi iedzīvotāju atbalsta mehānismi. Tie ieviesti salīdzinoši nesen, un pagaidām paredzēts tos piemērot līdz 2026. gada beigām. Igaunijā kopš pavasara nozīmīgu izmaiņu nav bijis.
Visās trijās valstīs valsts budžets ir jutīgs jautājums, tāpēc gaidāmas spraigas diskusijas par to, vai un kā turpmāk kompensēt degvielas cenu pieaugumu, vienlaikus ierobežojot inflāciju. Iespējams, tiks meklēti arī veidi, kā palielināt valsts budžeta ieņēmumus.
Ekonomista skaidrojums
Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka degvielas cena atkarīga no vairākiem faktoriem: situācijas pasaules energoresursu tirgū, vairumtirdzniecības cenām un nodokļiem. Viņš skaidro, ka akcīzes nodoklis ir fiksēta summa par litru, tāpēc tā samazināšana var palīdzēt mazināt degvielas izmaksas. Vienlaikus pasaules tirgus cenu izmaiņas līdz uzpildes stacijām parasti nonāk ar vairāku nedēļu nobīdi, un cenas mēdz krist lēnāk, nekā tās aug.
