Baltijas valstis lūdza 500 miljonus eiro pretdronu aizsardzībai, bet Eiropas Komisija papildu naudu nepiešķir

Latvija, Lietuva un Igaunija ir lūgušas Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības izpildinstitūcijai, 500 miljonus eiro, lai izveidotu kopīgu pretdronu aizsardzības sistēmu. Komisija papildu finansējumu nav apstiprinājusi, tāpēc Baltijas valstīm jāmeklē citi naudas avoti. Par to, atsaucoties uz Lietuvas sabiedriskā medija LRT informāciju, raksta Ukrainas izdevums The New Voice of Ukraine.

Ko lūdza Baltijas valstis

Trīs valstu aizsardzības ministri septembra beigās nosūtīja Eiropas Komisijai vēstuli, kurā lūdza steidzamu finansiālu atbalstu. Plānots vienā sistēmā apvienot dronu atklāšanas un pārtveršanas tehnoloģijas, izmantojot mākslīgo intelektu.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns norādījis, ka šāds risinājums būtu nozīmīgs ne tikai Baltijas valstīm, bet visai Eiropai.

Komisijas atbilde

Baltijas valstis cerēja papildu naudu saņemt līdz 2026. gada beigām. Tomēr ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus paziņojis, ka Eiropas Komisija prasītos 500 miljonus eiro piešķirt nevar.

Tā vietā valstīm piedāvāts izmantot programmu SAFE. Tas ir ES 150 miljardu eiro finanšu instruments, kas paredz ilgtermiņa aizdevumus aizsardzības spēju stiprināšanai un aizsardzības rūpniecībai.

Daļu līdzekļu pretdronu pasākumiem, iespējams, varētu meklēt arī Integrētās robežu pārvaldības fondā. Tomēr tur pieejamās summas būtu daudz mazākas nekā prasītie 500 miljoni eiro.

Tādējādi kopīgās pretdronu sistēmas finansēšana paliek atklāts jautājums: aizdevumi no SAFE ir iespējami, taču tie nav papildu dotācija, ko valstis lūdza.