Baltijas valstis un Polija pieprasa atsevišķu ES finansējumu projektam Rail Baltica

Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas valdību vadītāji šodien Eiropadomes (ES dalībvalstu līderu sanāksmes) laikā Briselē iesniedza kopīgu vēstuli ES līderiem. Tajā lūgts nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2028.–2034. gadam paredzēt atsevišķu finansējumu Rail Baltica. Tā ir jauna dzelzceļa līnija, kas savienos Baltijas valstis ar Poliju un pārējo Eiropu. Vēstuli parakstījuši Latvijas premjers Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Ko prasa līderi

Vēstulē teikts, ka projekta sekmīgai pabeigšanai vajadzīgs stabils, prognozējams un mērķēts ES finansējums. Tāpēc līderi aicina Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā iezīmēt īpašu summu tieši Rail Baltica. Viņi apliecina arī gatavību pildīt savas saistības un cieši sadarboties, lai projektu pabeigtu koordinēti un laikus.

Drošības arguments

Autori uzsver, ka Rail Baltica ir vairāk nekā transporta projekts. Viņuprāt, tas ir stratēģisks ieguldījums drošībā, militārajā mobilitātē, savienojamībā un ekonomiskajā noturībā. Vēstulē norādīts, ka projekts stiprinās ES un NATO spējas ātri pārvietot karavīrus un tehniku Eiropas austrumu flangā. Tas esot vienīgais projekts, kas vienlaikus aizpilda trūkstošos posmus divos Eiropas transporta koridoros un ES prioritārajā militārās mobilitātes koridorā.

Kulbergs vēstuli nodēvēja par labu ziņu projekta turpmākajai īstenošanai. Viņš norādīja, ka Rail Baltica nevar būvēt kā trīs atsevišķus nacionālus projektus. Būvniecība nedrīkstot apstāties, tāpēc termiņi un darbu plāni tiekot saskaņoti ar Eiropas Komisiju un Poliju.

Projekta stāvoklis un izmaksas

Vēstulē minēts, ka Baltijas valstīs gandrīz puse pamattrases jau tiek būvēta vai ir sagatavota būvniecības sākšanai. Rail Baltica pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 5,5 miljardus eiro. Ņemot vērā indeksāciju, Latvijas daļa varētu pieaugt līdz sešiem miljardiem eiro. Kopējās izmaksas Baltijā pēc jaunākās izmaksu un ieguvumu analīzes var sasniegt 23,8 miljardus eiro. 2017. gada analīzē tās lēsa 5,8 miljardu eiro apmērā.

Projekts paredz Baltijas valstīs izbūvēt 870 kilometru garu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļu ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.