Bāriņtiesu darbinieki apšauba tiesībsardzes reformu
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija kritizē tiesībsardzes Karīnas Palkovas ierosināto bāriņtiesu reformu, norādot, ka tā neatrisina pamatproblēmas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija ir paudusi kritisku nostāju pret tiesībsardzes Karīnas Palkovas rosināto bāriņtiesu sistēmas reformu. Asociācija uzskata, ka bāriņtiesu funkciju nodošana tiesām un sociālajiem dienestiem pati par sevi neatrisinās bērnu aizsardzības sistēmas pamatproblēmas.
Pēc asociācijas domām, galvenās problēmas ir pārmērīga darba slodze un speciālistu trūkums. Mehāniska struktūru maiņa bez pietiekamiem cilvēkresursiem un skaidra darba organizācijas modeļa nespēs būtiski uzlabot situāciju.
Viens no Palkovas piedāvātajiem modeļiem paredz bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu. Asociācija norāda, ka sociālo dienestu skaits ir identisks bāriņtiesu skaitam, tādēļ nav skaidrs, kā šāds modelis nodrošinātu efektīvāku darbu un metodisko vadību.
Asociācija arī uzsver, ka bāriņtiesas nepamatoti tiek pasniegtas kā galvenais bērnu tiesību aizsardzības sistēmas problēmu cēlonis. Patiesībā tās darbojas atbilstoši normatīvajam regulējumam un ikdienā saskaras ar resursu trūkumu, kas raksturīgs visai jomai.
Asociācija aicina pirms funkciju pārdales risināt jautājumus par speciālistu piesaisti, slodzi un metodisko atbalstu.
Jāatgādina, ka tiesībsardze Palkova aicina reformēt bāriņtiesu sistēmu nekavējoties un piedāvā divus modeļus. Pirmais modelis paredz agrīno palīdzību sociālajā dienestā un jutīgos lēmumus tiesā. Otrais modelis paredz centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu, kas nodrošinātu vienotus standartus, profesionālu personālu un ātrāku sūdzību izskatīšanu.
Tiesībsarga birojā norāda, ka pašvaldību prakses ir atšķirīgas, kontrole ir vāja un pastāv nopietni pārkāpumi, tostarp bērnu viedokļa neuzklausīšana un nepamatota šķiršana no ģimenēm.
Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim un ieviest līdz 2028. gada 1. janvārim. Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību.
Premjerministrs Andris Kulbergs (AS) uzdevis Labklājības un Tieslietu ministrijām līdz 1. oktobrim sagatavot priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.


