Bāriņtiesu darbinieki kritizē tiesībsardzes reformu: problēmas slēpjas resursos, nevis struktūrā
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija apšauba, ka tiesībsardzes Karīnas Palkovas ierosinātā reforma atrisinās galvenās bērnu aizsardzības sistēmas problēmas – pārmērīgu slodzi un speciālistu trūkumu.
/nginx/o/2026/06/15/17718289t1hc5e1.jpg)
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija publiskotā paziņojumā sociālajā tīklā "Facebook" paudusi kritisku viedokli par tiesībsardzes Karīnas Palkovas rosināto bāriņtiesu reformu. Asociācija norāda, ka bāriņtiesu funkciju nodošana tiesām un sociālajiem dienestiem pati par sevi neatrisinās bērnu aizsardzības sistēmas pamatproblēmas – pārmērīgu darba slodzi un speciālistu trūkumu. Asociācijas ieskatā, mehāniska struktūru maiņa bez pietiekamiem cilvēkresursiem un skaidra darba organizācijas risinājuma nevar nodrošināt būtisku situācijas uzlabojumu.
Viens no Palkovas piedāvātajiem modeļiem ir bāriņtiesas funkciju sadalīšana starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu. Asociācija atzīmē, ka sociālo dienestu skaits ir identisks bāriņtiesu skaitam, tāpēc nav skaidrs, kā šāds modelis nodrošinās efektīvāku darbu un metodisko vadību. Tāpat asociācija uzsver, ka bāriņtiesas nepamatoti tiek pasniegtas kā galvenais bērnu tiesību aizsardzības sistēmas problēmu cēlonis, lai gan tās darbojas saskaņā ar normatīvo regulējumu un saskaras ar resursu trūkumu, kas raksturīgs visai jomai.
Asociācija aicina pirms struktūru maiņas risināt speciālistu piesaistes, slodzes un metodiskā atbalsta jautājumus. Tiesībsardze Palkova savukārt uzstāj uz nekavējošu reformu, piedāvājot divus modeļus, no kuriem viens paredz centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu, kas nodrošinātu vienotu kvalitātes standartu un centralizētu uzraudzību. Tiesībsarga birojā norāda uz atšķirīgu praksi pašvaldībās, vāju kontroli un nopietniem pārkāpumiem.
Palkova aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim un ieviest līdz 2028. gada 1. janvārim, bet Saeimu – nodrošināt parlamentāro uzraudzību. Premjerministrs Andris Kulbergs (AS) uzdevis Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai līdz 1. oktobrim sagatavot priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.


