Barselonai izvēloties Gordonu, nevis Rashfordu, lēmums attaisnojas

Šovasar Anthonijs Gordons kļuva tikai par otro angļu spēlētāju vēsturē, kas pēc Gerija Linekera 1986. gadā pievienojies Barselonai ar pastāvīgu līgumu. Pāreja no Ņūkāslas raisīja jautājumus, jo spēlētājs Anglijas Premjerlīgā bija uzrādījis samērā pieticīgus rezultātus – sešus vārtus un divas rezultatīvas piespēles 26 spēlēs, ar Ņūkāslu noslēdzot sezonu 12. vietā.

Tomēr Gordona sniegums Čempionu līgā bija pavisam citāds – viņš guva 10 vārtus 12 spēlēs, vairāk par viņu guva vienīgi Kilians Mbape un Harijs Keins. Marta mēnesī Ņūkāsla viesojās Barselonā Čempionu līgas 1/8 finālā, kur ciestā zaudējuma laikā (7:2 šajā spēlē, 3:8 kopvērtējumā) Gordons ieguva priekšstatu, kā ir spēlēt Nou Kamp stadionā.

Barselonas sportiskais direktors Deko, atbildot uz jautājumu, kāpēc izvēlēts Gordons, nevis Markuss Rashfords, norādīja, ka kluba spēles koncepcija vairāk sasaucas ar Gordona stilu, kas atbilstot trenera Hansi Flika prasībām.

Ātra iejušanās

Gordons atzinis, ka jau jūtas kā mājās un komandas biedri viņu uzņēmuši ļoti sirsnīgi. Spēlējot galvenokārt kreisajā flangā, viņš papildinājis Flika uzbrukuma iespējas ar savu ātrumu un tiešumu, radot draudus pretinieku aizsardzībai un iespējas komandas biedriem, īpaši sadarbībā ar Lamīnu Jamalu un Rafinju.

Debijas spēlē pret Elči Gordons četru minūšu laikā izcīnīja divas rezultatīvas piespēles, tostarp situācijā, kad, būdams viens pret vienu ar vārtsargu, izvēlējās piespēli Fermīnam Lopesam, nevis mēģināja gūt vārtus pats. Flika ieskatā tas liecina par Gordona komandas garu.

Barselona sezonu sākusi ar 22 gūtiem un tikai trim ielaistiem vārtiem piecās spēlēs – klubam ražīgāko sezonas sākumu kopš Flika stāšanās amatā 2024. gada maijā. Lai gan Gordons vēl gaida savus pirmos vārtus jaunajā klubā, viņa spēle ir mainījusi diskusiju no jautājuma, vai viņš ir pelnījis vietu Barselonā, uz to, cik lielu lomu viņš var izspēlēt nākotnē.