Bauskas novada ekonomika: deputāts un finansists aicina vairāk ieguldīt izglītībā un uzņēmējdarbībā

Bauskas novada ekonomikas izaugsmei pašvaldībai vairāk jāiegulda izglītībā un uzņēmējdarbības veicināšanā. Tā secināja novada domes deputāts Mārtiņš Cimermanis un finansists Uldis Maniks, kad vietējā laikraksta «Bauskas Dzīve» studijā pārrunāja Ekonomikas ministrijas publicētos datus par nodokļu iemaksām. Dati, kas balstīti Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes informācijā, rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā lielāko neto nodokļu iemaksu daļu Bauskas novadā veidoja Iecavas pagasta uzņēmumi.

Lauksaimniecības loma

Cimermanis norādīja, ka Iecavā vairāk nekā 70% nodokļu maksā divi lielākie uzņēmumi, abi lauksaimniecības nozarē. Tāpēc novads ir atkarīgs no cenām globālajā tirgū. Rundālē un Vecumniekos dominē lauksaimniecība un mežkopība, tādēļ pirmajā pusgadā aktīvu nodokļu iemaksu tur nebija. Maniks aicināja pārbaudīt datu metodoloģiju, jo uzskata, ka atšķirība uz vienu strādājošo ir pārāk liela.

Darbaspēks un izglītība

Maniks uzsvēra, ka uzņēmumiem visvairāk traucē kvalificēta darbaspēka trūkums. Viņš minēja pētījumu, kurā 22% vidusskolēnu nākotni saista ar novadu, bet 45% nesaista. Pēc viņa teiktā, budžetā nodarbinātībai un STEM (dabaszinātņu un tehnoloģiju) jomai katrai paredzēti 60 tūkstoši eiro, kas ir par maz. Cimermanis aicināja attīstīt profesionālo izglītību, piemēram, Saulaines tehnikumā, un piedāvāja atvērt dronu klasi. Maniks kā novada specializāciju redz agrobizness.

Pašvaldības finanses

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido 40–45% pašvaldības budžeta. Pēc Manika aprēķiniem tā vidējais pieaugums ir 12% gadā, savukārt būvniecības cenu indekss aug vidēji par 8,5% gadā, tāpēc reālais pieaugums ir neliels. Maniks kritizēja pašvaldības piesardzīgo stratēģiju. Cimermanis uzskata, ka investīcijas jāvērtē pēc ietekmes uz uzņēmējdarbību un izglītību.

Skats uz valsti

Cimermanis minēja, ka valdība nesen apstiprinājusi zemkopības sektora izaugsmes plānu. Viņaprāt, dziļāka koksnes un pārtikas pārstrāde varētu dubultot ieņēmumus un palielināt IKP par 2%. Pēc viņa datiem, tikai 27% apēstās pārtikas ir vietējā ražojuma.