Bauskas novada skolu reorganizācija: politiķi zināja, bet rīkojās novēloti

Bauskas novada domes deputāti vairāk nekā trīs gadus vilcinājušies ar lēmumiem par skolu reorganizāciju, kaut arī dati par skolēnu skaita samazināšanos bija zināmi jau 2024. gada izglītības stratēģijas izstrādes laikā. Pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA) atzinis, ka process Latvijā notiekot jau ilgu laiku un pašvaldība apzināti neesot „tracinājusi” cilvēkus, cerot uz izmaiņām normatīvajos aktos. Šāda pieeja izraisījusi sabiedrības neapmierinātību un pārmetumus par komunikācijas trūkumu.

Saskaņā ar Bauskas novada pašvaldības datiem, skolām, kurām iepriekš samazināta izglītības pakāpe (piemēram, vidusskola pārveidota par pamatskolu), skolēnu skaits turpinājis samazināties. Īslīces pamatskolā desmit gadu laikā audzēkņu skaits krities par 61%, Uzvaras pamatskolā – par 31%. Izņēmums ir Bauskas pilsētas pamatskola, kur samazinājums bija tikai 8%. Savukārt dažas skolas, piemēram, Griķu un Vecsaules pamatskolas, pēc kaimiņu skolu slēgšanas pat palielinājušas skolēnu skaitu.

Deputāti lēmumu pieņemšanu raksturojuši kā sāpīgu, taču neizbējamu. Deputāte Ināra Pētersone (LA) norādījusi, ka politiskā līmenī iepriekšējā sasaukumā nav bijis drosmes pieņemt nepopulārus lēmumus. Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš (AS) atzinis, ka dati bijuši pieejami, bet tos ignorējuši.

Sabiedrības pārstāvji, tostarp Pilsrundāles vidusskolas aizstāvji, pauduši, ka lēmumi pieņemti sasteigti, bez pietiekamas analīzes. Deputāts Mārtiņš Cimermanis (ZZS) prognozējis, ka pēc pieciem gadiem nāksies atkal samazināt skolu tīklu. Pašvaldība jau tagad atzinusi, ka turpmākie lēmumi būs jāpieņem jau 2026. gada sākumā, jo visas skolas paturēt nav iespējams.