Ben Lernera romāns “Transcription” iegūst Orvela balvu politiskajā daiļliteratūrā
Amerikāņu rakstnieks Bens Lerners saņēmis Orvela balvu par romānu “Transcription”, kas pēta tehnoloģiju un atmiņas tēmas. Karenas Bārletas darbs “The Escape from Kabul” uzvarējis dokumentālajā literatūrā.
Šogad Orvela balva politiskajā daiļliteratūrā piešķirta amerikāņu autoram Benam Lerneram par viņa romānu “Transcription” (Transkripcija). Balvas mērķis ir izcelt grāmatas, kas atbilst Džordža Orvela tieksmei “padarīt politisko rakstīšanu par mākslu”. Balvas apmērs ir 5000 mārciņu.
Romāna pirmajā daļā stāstītājs dodas uz Providensu, Rodailendā, lai veiktu pēdējo interviju ar ekscentrisku vācu intelektuāli Tomasu. Tomēr viesnīcas istabā viņš nomet telefonu izlietnē, tādējādi zaudējot iespēju ierakstīt sarunu. Stāstītājs turpina interviju, neinformējot Tomasu par tehnikas problēmām.
Žūrijas priekšsēdētāja Fiammeta Roko, kas 20 gadus vadījusi Starptautisko Bukera balvu, slavējusi darbu kā “kriminālistisku pētījumu par mūsu neremdināmo tieksmi pēc jaunām tehnoloģijām”. Viņa piebilda, ka “Transcription” izpēta neuzticamos stāstus, ko stāstām par izsalkumu, mīlestību un savienojamību, un tā ir par cieņpilnu aiziešanu un izaugšanu jaunā pasaulē.
Dokumentālās literatūras balvu saņēma Karena Bārleta par grāmatu “The Escape from Kabul” (Bēgšana no Kabulas), kas vēsta par Afganistānas sievietēm advokatēm, kurām pēc Kabulas krišanas 2021. gadā draudēja briesmas. Bijušais politikas padomnieks un grāmatnīcas īpašnieks Rohans Silva nosauca darbu par “saspringtu un asu”, uzsverot, ka tas stāsta par Afganistānas sieviešu tiesnešu likteni saskarē ar islāma fundamentālismu.
Daiļliteratūras balvai tika izvirzītas arī astoņas citas grāmatas, tostarp “A Private Man”, “Every One Still Here” un “Flashlight”. Dokumentālās literatūras īsajā sarakstā bija tādi darbi kā “Israel: What Went Wrong?” un “Three Years On Fire”. Žūrijas sastāvā bija akadēmiķi un redaktori, tostarp Olivete Otèle un Ketija Preskota.
Iepriekšējo gadu laureāti daiļliteratūrā ir Hišams Matars, Alija Smita un Leirs Kīgens, bet dokumentālajā literatūrā – Patriks Radens Kīfs un Viktorija Amelina.
