Berlīnes pilsētas sistēmas uzlauztas, hakeri pieprasa izpirkumu bitkoinos
Hakeru grupējums nozadzis datus no Berlīnes pilsētas sistēmām un pieprasa izpirkumu, taču mērs Kai Vegners paziņo, ka pilsēta šantāžai nepakļausies. Uzbrukumā atbildību uzņēmusies grupa Rhysida, kas draud izsolīt nozagtos datus.
Berlīnes mērs Kai Vegners paziņojis, ka pilsēta ir kļuvusi par hakeru šantāžas upuri pēc tam, kad uzbrucēji šī mēneša sākumā iekļuvuši pilsētas datorsistēmās un nozaguši datus. Izpirkuma pieprasījums saņemts ceturtdienas vakarā, taču Vegners uzsvēris, ka Berlīne šantāžai nepakļausies. Precīzu prasītās summas apjomu viņš neatklāja, taču laikraksts "Der Spiegel" ziņo, ka hakeri pieprasot 30 bitkoinu jeb aptuveni 2 miljonus eiro.
Uzbrukuma dēļ daļa Vācijas galvaspilsētas tiešsaistes sistēmu bijušas spiestas pārtraukt darbu. Sākotnējā datu noplūde noticēusi laikā no 7. līdz 12. augustam, bet 14. augustā tika slēgti divu departamentu tīkli, vairākas dienas padarot neiespējamu pieteikšanos mājokļa pabalstiem un maksājumiem. Vēlākā izmeklēšana atklājusi papildu datu noplūdes arī pilsētas transporta un vides departamentos. Pilsētas pārstāvji atzinuši, ka nevar izslēgt personas vai citu nepublisku datu nonākšanu uzbrucēju rokās.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmusies grupa Rhysida, kas, kā uzskatāms, darbojas no Krievijas un Austrumeiropas. Tā ziņojusi, ka pēc septiņām dienām sāks izsolīt 5,79 terabaitus no Berlīnes nozagto datu, tostarp līgumus, konfidencialitātes vienošanās, personāla lietas, paroles un tūkstošiem kontaktinformācijas ierakstu. Izsoles sākumcena esot tie paši 30 bitkoini, ko hakeri pieprasa no pilsētas.
Valsts, prokuratūras un federālie drošības dienesti izmeklē notikušo, cenšoties noskaidrot iespējamos vainīgos un noplūdušo datu apjomu. Rhysida kopš 2023. gada uzņēmusies atbildību par simtiem uzbrukumu valsts iestādēm un uzņēmumiem dažādās valstīs, tostarp 2023. gadā uzlauzusi Lielbritānijas muzeja sistēmas un pēc izpirkuma atteikuma publiskojusi aptuveni 500 000 failu. Berlīnes kiberuzbrukums notiek aptuveni mēnesi pirms pilsētas vēlēšanām, taču pilsētas senatore Airisa Šprangere apliecinājusi, ka vēlēšanu infrastruktūra nav skarta.
