Bērnems aicina uz ciešākām attiecībām ar ES, taču konkrētu plānu nenosauc

Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems pirmdien, pirmajā darba dienā pēc partijas konferences, aicināja veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību un pielikt punktu desmit gadiem, ko viņš raksturoja kā “dreifu un šķelšanos”. Svētdien viņš teica, ka ir “skaidrs”, ka Kremlis bija iesaistīts 2016. gada Brexit referendumā. Tas atšķiras no iepriekšējo valdību retorikas, taču konkrēti mērķi joprojām nav skaidri.

No izsmiekla objekta līdz atjaunotai sadarbībai

Pēc 2016. gada balsojuma par izstāšanos no ES Lielbritāniju Briselē uztvēra kā piemēru, kā valsti vadīt nedrīkst. Attieksme mīkstinājās pēc Izstāšanās nolīguma pieņemšanas 2020. gada sākumā un 2023. gada Vindzoras vienošanās par Ziemeļīrijas protokolu. Kīra Stārmera valdība meklēja sadarbību ar ES drošības, pārtikas un zivsaimniecības jomā, taču nostādīja “sarkanās līnijas”: bez atgriešanās vienotajā tirgū, muitas savienībā un brīvas pārvietošanās.

Pēc konferences runas Bērnems pieļāva, ka Lielbritānija varētu iet “līdz galam”, un solīja izklāstīt “dažādas iespējas” ilgtermiņa attiecībām. Viņš arī atzina, ka Brexit nodarījis “vairāk ļauna nekā laba”.

Kādas ir iespējas

YouGov aptauja 2025. gada janvārī parādīja, ka tikai 11% uzskata Brexit drīzāk par veiksmi. Messina Group datiem, puse vēlētāju vēlētos atgriezties ES. Pētījumi lēš, ka desmit gadus pēc referenduma Apvienotās Karalistes IKP uz vienu iedzīvotāju ir par 6–8% zemāks, nekā būtu bez Brexit. Atgriešanās ES prasītu jaunu referendumu, kas politiski būtu sarežģīts. Mīkstāks variants, atgriežoties vienotajā tirgū un muitas savienībā, pārkāptu leiboristu sarkanās līnijas, kurām Bērnems apsolījis palikt uzticīgs.

Turklāt ES kopš referenduma ir mainījusies: Francijā un Vācijā pieaug galēji labējo partiju ietekme, bet “Made in Europe” iniciatīva paredz protekcionistiskus likumus, kas varētu skart britu eksportu.

Kas notiks tālāk

Bērnems Apakšnamā apstiprināja, ka ES un Apvienotās Karalistes samits notiks novembrī. Sarunās gaidāmi jautājumi par tirdzniecību ar pārtiku un dzērieniem, emisiju tirdzniecību, enerģētikas sistēmu savienošanu un jauniešu mobilitātes shēmu, kas tika apspriesti jau pērn. Guardian Briseles korespondente Dženifera Renkina norāda, ka Briselē valda neapmierinātība: retorika ir siltāka, bet būtība nav mainījusies.